Sēžu tagad un mokos ar vienu darbiņu.Jāsabildē bija kaut kāda brošūra,roku darbs ar ilustrācijām un dzeju. Tāds kā budistu vai sektantu garadarbs.Kaut ,kur ap simt lapām. Lai arī uzmanīgi bildēts,tāpat atvērumu vietās deformācijas un citas likstas,bet jāuztaisa smuki. Izskatās,ka darba vēl ilgam. Tāpēc radās jautājums-kāds ir bijis visidiotiskākais darbs,ko jums nācies veikt kā fotogrāfam???

atbilde (radās uzreiz!). tāds tehniskā fotogrāfa darbs. kaut kādu utainu loguci man iedod, uzdrukāts uz varbūt kādreiz balta, tak pa tiem gadiem nodzeltējuša papīra ar dzeltenu krāsu. izskatās, ka visu laiku valkāts kabatā. vaigot pārbildēt un lielu. apstāstu populāri. nē, nu vaigot un nekā cita nav, vienīgais izejmateriāls. nu, kolaidara, bildēju uz mikrāta caur lillā filtru, kopēju uz kontrastaina papīra - kautko vārgi nojaust var. pārzīmēju ar tušu un pārbildēju vēlreiz. aiznesu - nevar saprast vai sajūsmu veikli slēpj, vai tā 1-kārši izpaliek. un tad man iedod neatceros vai 2 rubul vai 3 un izstāsta, ka diemžēl vairāk nevarot maksāt.

Stulbākie pasūtītāji būs jau nost no tēmu? galu galos, stulbākie pasūtītāji visdrīzāk arī stulbāko pasūtītjumu autori.

Jo lielāka rutīna, jo stulbāks darbs. Piemēram- pāris stundu laikā nakts dežūrā bija jāsakopē izbēguša razbainieka trula ģīmja 500 "kloni". Vēmiens nāk....

Kad biju jauns(Jelgavā), viens vecs ēbrejs palūdza nobildēt (par labu atmaksu) to, kā tas nodarbojas ar sexu ar savu jauniņu (smuķiņu) sieviņu... Kad atnācu uz sarunāto seansu (dienas laikā), uz plātās gulgas gulēja pusplika kundze, apgierbts ēbrejs sēdēja krēslā... pēc maniem vārdiem, kā varam sākt bildēties, vecais skaļi pasauca kadu vārdā Ivans... kad ieraudzīju no vannas iztabas, lēni soļojošo, gandrīz divmertīgu, (ar atbilstošu augumam "agregātu") pliku Ivānu - apsēdos, tur kur stāvēju... Pēc puslitra antišoka (koņjaka) ievadīšanas, manā un Ivāna kuņģos, tomēr biju gatavs izpildīt solīto... Kas bij tālāk - atsevšķs stāsts.

Es nevaru teikt, ka tas ir stulbākais pasūtījums, bet drīzāk gan ektrēmākais pasūtījums, ko pats sev uzkrāvu uz pleciem. Kādreiz studentu laikā paņēmu divas fotolampas, palagus no kojām un aizgāju uz diskotēku, uz t.s. fašingu (no vācu Fasching - karnevāls). Sarunāju ar disko rīkotājiem, ka uztaisīšu tādus kā portretus ar tiem karnevāla tērpiem un dalībniekiem. Bija kaut kāds 1987. gada februāris. Domāju, ka nebūs daudz gribētāju, bet kļūdījos. Rinda stāvēja uz fočēšanos, ka uz tualeti nevarēju tikt ... ... Pierakstīju filmas kadru, adresi uzrakstīja fočēties gribētāji, samaksāja par bildēšanos. Tas viss vēl būtu nieks, bet attīstīju filmas, kādas trīs dienas kopēju bildes, glancēju, liku aploksnēs, rakstīju adreses, līmēju pastmarkas un izsūtīju, apmēram, 500 vēstules ar fotogrāfijām ... Tas gan bija murgs, kamēr ar to visu tiku galā ... Mhmm, kur man tās filmas ir palikušas, varbūt atradīšu, varētu iemest kādus reportiņus par tā laika fašinga tērpiem un feisiem Austrumvācijā ...