Schnircks:Ievish:..tak izbeidz cepties un izlasi visu līdz galam. Vai kaut kur manos tekstos redzēji kādu vārdu par reģionālajām augstskolām? Un tas kā reizi ir strīdus akmens starp ZZS un tā saucamo Auziņa grupu. Pašlaik mazspējīgas ir savā starpā karojošās valsts dibinātās nosacīti lielās universitātes.
P.s. Ceru, ka Tu neiedomājies, ka dažas specifiskas profesijas (piemēram medicīnu) vajadzētu mācīt reģionālajās augstskolās?
Ko man vajadzēja izlasīt līdz galam? To kas Tavā prātā rakstīts? Sorry, telepāta talants man nepiemīt. Pirmais no variantiem par reformām augstākajā izglītībā, ja nemaldos, kā reiz bija pilnīgi visu augstākās izglītības iestādes apvienot zem vienas universitātes, reģionālās augstskolas un universitātes padarot par filiālēm. Tu pats vispār pirmo reizi par šo tēmu izpaužoties, rakstīji: "Apvienotā augstskola- super ideja", pat ne universitāte, kā to līdz šim visur saka (es ceru, ka Tu zini, kāda ir atšķirība starp augstskolu un universitāti). Tad ko Tu gribēji, lai es izlasu? Ja esošās universitātes apvienotu vienā, tas būtu vēl lielāks bezpriģels, kā tagad. Jau tagad lielajiem ir pārāk liela vara. Tad vispār būtu vāks. Ir jāsāk ar sistēmas purināšanu, nevis nepārdomātām krasām reformām spiedīgo budžeta apstākļu dēļ.
Protams, ka ZZS ir jācīnās pret Auziņu, tur nav citu variantu. Un, cik ir dzirdēts kuluāros, tad pret Auziņa gājieniem ir praktiski visi, kas nav tajā mistiskajā Auziņa grupā un kas nav ieinteresēti rezultātā, kāds būtu sagaidāms, ja Auziņa iecere izdotos, kas, protams, nenotiks.
Ja vispār varētu būt runa par kaut kādu nebūt apvienošanu, tad tā ir programmu kopīga īstenošana, kā to dara dažas nelielās augstskolas.
Protams, ka es neuzskatu, ka medicīnu ir jāmāca reģionos. Varbūt vēl paprasi, vai es nedomāju, ka likvidējamās Policijas akadēmijas vietā reģionos varētu sabliezt mazās Policijas akadēmijas?
Ieviš - Plāns bija nevis visu augstskolu apvienošana zem viena monstrālā giganta, bet viena pedogoģijas augstskola ar x filiālēm, viena medicīnas augstskola ar x filiālēm, viena humanitāro zinātņu augstskola ar x filiālēm, viena ekskto zinātņu augstskola ar x filiālēm, viena mākslas kopā ar muzikas augstskola ar x filiālēm lauksaimnieku augstskola ar x filiālēm. Nav vajadzīga katrā miestā sava veida augstskola. Un vēl tās mazā reģionālās augstskolas ar zinātni NENODARBOJĀS, tā ir pornogrāfija nevis zinātne. Izņēmums ir Daugavpils universitāte, kur pāris fanatiski pensionāri bīda zinātni augstā līmenī.
Schnircks:Zazis:>.D-pilī ne tikai pensionāri bīda zinātni. Par to nu droši zinu- vismaz bioloģijas jomā. ja kādreiz D-pilij līdz LU biologiem bija kā līdz Mēnesim, tad tagad tā starpība krietni sarukusi
Sūds par augstskolām, tās mūu bērni varēs sekmīgi izmuļļāt vācija, dānijā, holandē, uk un us... Bet kurš kretīns manā vecumā izdomāja, ka bērniem jāmācās pēc darba burtnīcām, praktiski tikai iemācoties testus pildīt, ka pirmajās 3 klasēs atzīmes nav jāliek, ka ir tik šausmonīgs sociālo-humāno zināšanu pārsvars pār eksaktajām(kā var atļaut sīkajiem izvēlēties nemācīties matemātiku, fiziku un ķīmiju????) Tagad visi brīnās, ka nav ražošana, ka nav inovācijas...kur tas viss radīsies...labi ja vēl katrs 3. spēj apjēgt kā lietojama spoguļkamera...
zazis:Ieviš - Plāns bija nevis visu augstskolu apvienošana zem viena monstrālā giganta, bet viena pedogoģijas augstskola ar x filiālēm, viena medicīnas augstskola ar x filiālēm, viena humanitāro zinātņu augstskola ar x filiālēm, viena ekskto zinātņu augstskola ar x filiālēm, viena mākslas kopā ar muzikas augstskola ar x filiālēm lauksaimnieku augstskola ar x filiālēm. Nav vajadzīga katrā miestā sava veida augstskola. Un vēl tās mazā reģionālās augstskolas ar zinātni NENODARBOJĀS, tā ir pornogrāfija nevis zinātne. Izņēmums ir Daugavpils universitāte, kur pāris fanatiski pensionāri bīda zinātni augstā līmenī.
Muļķības! Universitāte + filiāles virzienos padara augstskolu neelastīgu un lēmumu pieņemšanu smagnēju un nafigizēta policentrija pēc būtības. Audzējam ūdensgalvu tālāk. Ļauj minēt, Tu esi saistīts ar DU? Kā ta nenodarbojas? Vismaz mēģina to darīt, zinu, strādāju tādā. Jā, protams, ne vienmēr būs runa par lieliem fundamentāliem pētījumiem, vismaz sākumā, nē, bet tas, kas reģioniem ir vajadzīgs - ar komercvidi saistīti pētnieciskie projekti. Un, ja reģionālā augstskolā nebūs institūtu vai vismaz kaut kādu zinātnes iegdīgļu, tad nebūs arī šādu vajadzīgo pētījumu, jo vidējais uzņēmējs nebrauks pie Rīgas lielajiem pētniekiem kaut ko pasūtīt. Protams, ka no universitāšu viedokļa tas, ko dara mazās augstskolas tiek uzskatīts par pornogrāfiju, jo viņi visu zinātnei atvēlēto valsts finansējumu grib savākt sev.
Karlis70:Sūds par augstskolām, tās mūu bērni varēs sekmīgi izmuļļāt vācija, dānijā, holandē, uk un us... Bet kurš kretīns manā vecumā izdomāja, ka bērniem jāmācās pēc darba burtnīcām, praktiski tikai iemācoties testus pildīt, ka pirmajās 3 klasēs atzīmes nav jāliek, ka ir tik šausmonīgs sociālo-humāno zināšanu pārsvars pār eksaktajām(kā var atļaut sīkajiem izvēlēties nemācīties matemātiku, fiziku un ķīmiju????) Tagad visi brīnās, ka nav ražošana, ka nav inovācijas...kur tas viss radīsies...labi ja vēl katrs 3. spēj apjēgt kā lietojama spoguļkamera...
Droši vien tā pati burvīgā IZM bija pie vainas. Eksakto zinātņu sagraušana bija ļoti liela kļūda. Sākās jau viarāk kā 10 gadus atpakaļ, kad es mācījos videnē. Tagad redzam rezultātus, kurus grūti būs izlabot.
"ievish...kas reģioniem ir vajadzīgs - ar komercvidi saistīti pētnieciskie projekti."
piedod, bet parasti tie pētnieciskie projekti nav nekas vairāk kā grantu apgūšana, no sērijas "Vai patērētājs izvēlas kvalitatīvu preci?" - 10-25lpp par vidēji 5 štukām un rezultātā secinājums - jā..
Nu VVF "pētijums" Liepājas pilsētai vispār ir folklora...
secinājums ir viens- brīvība tika iegūta... un ko ar viņu darīt? tie, kuri spēj ietekmēt tirgu (vispirms- ekonomisku apsvērumu vadīti) liedz sev gatavot maiņu. saules mūža sindroms... kā mērķprogramma tiek attīstīta nezinošu, vēdera interesēm pakļautu vadāmu cilvēku kopa, sabiedrība un, visbeidzot, nācija. un galvenais- lai indivīds spēj ievilkt krustiņu attiecīgajā ailītē. turpmāk var samazināt ailīšu skaitu līdz vienai un izstrādāt motorisku refleksu krustiņa ievilkšanai. problēma būs atrisināta...
vai valstij ir vajadzīga valsts finansēta IZM funkcijas dublējoša privāti kontrolējama struktūra? (manuprāt, šeit ir cīņa par budžeta kāpostu- nekas vairāk, jo cita vnk nav... ) un mana nostāja- nav vajadzīga. ir vajadzīgs uz intelektuālā, finansu, zinātnes attīstību vērsts mehānisms valsts līmenī, ne jaunu kontroles (CENZŪRAS) struktūru izveide kādas sīkas sabbas grupas interesēs
ievish: Muļķības! Universitāte + filiāles virzienos padara augstskolu neelastīgu un lēmumu pieņemšanu smagnēju un nafigizēta policentrija pēc būtības. Audzējam ūdensgalvu tālāk. Ļauj minēt, Tu esi saistīts ar DU? Kā ta nenodarbojas? Vismaz mēģina to darīt, zinu, strādāju tādā. Jā, protams, ne vienmēr būs runa par lieliem fundamentāliem pētījumiem, vismaz sākumā, nē, bet tas, kas reģioniem ir vajadzīgs - ar komercvidi saistīti pētnieciskie projekti. Un, ja reģionālā augstskolā nebūs institūtu vai vismaz kaut kādu zinātnes iegdīgļu, tad nebūs arī šādu vajadzīgo pētījumu, jo vidējais uzņēmējs nebrauks pie Rīgas lielajiem pētniekiem kaut ko pasūtīt. Protams, ka no universitāšu viedokļa tas, ko dara mazās augstskolas tiek uzskatīts par pornogrāfiju, jo viņi visu zinātnei atvēlēto valsts finansējumu grib savākt sev.
Varbuut runaaju pilniigaakaas muljkjiibas, bet kaada vaina, ja ir viena (ok, drusku vairaak) valsts augstskola ar filiaaleem + paareejaas privaataas augstskolas ar valsts akrediteetaam studiju programmaam? Shobriid tak taadas ir? Banku augstskola, SSE?
ieviš - neesmu saistīts ne ar vinu universitāti, bet labi zinu situāciju Latvijas zinātnes jomā. Reģionālie universitāšu zinātniskie centri ir mākslīgi radīti un 99% nevajadzīgas institūcijas. Tu esot saistīta, tad pasaki cik daudz šiem zinātniskajiem institūtie vai laboratorijām ir starptautiskie granti??? cik VW granti???? cik NATO granti??? Cik publikācijas ir šiem zinātniekiem (ne jau vitējā presē)???? Par kādām vietējo komercvajadzībām mēs runājam??? Gandrīz visi ūdens bioloģiskie pētījumi tiek veikti Rīgā.... Ventspils un Liepājas ostas ūdens akvotoriju ūdens bioloģiskās analīzes veic Rīgā (un es pat zinu kur)...... Bet naudu... JĀ mums lūdzu tik pat daudz cik Rīgas lielajiem zinātniskajiem centriem, jo mēs arī nodarbojamies ar zinātni, tikai neviens nezin ar kādu...
Karlis70:piedod, bet parasti tie pētnieciskie projekti nav nekas vairāk kā grantu apgūšana, no sērijas "Vai patērētājs izvēlas kvalitatīvu preci?" - 10-25lpp par vidēji 5 štukām un rezultātā secinājums - jā..
Nu VVF "pētijums" Liepājas pilsētai vispār ir folklora...
Parasti jā, bet ne pēc būtības. Tas, uz ko būtu jāvirzās reģionu augstskolām, ir uzņēmumu pasūtītu pētniecisko pasūtījumu izpildīšana, kā tas ir Vācijā, Somijā un daudz kur citur Eiropā. Iedīgļi ir šur tur. Bet, ja būs tā, kā grib lielās universitātes, tad šādām lietām būs krusts pāri un filiāles tālāk par koledžas līmeni nedavilks.
Baltija ir zeme, kur kungs ir viss, zemnieks nekas… Likās, ka cilvēkam še nebija daudz vērtības, zemniekam pret ierēdni un sulainim pret cienīgu lielkungu… Nesaprotama man palika zemnieku nabadzība pie tik plašiem laukiem, pļavām, ganībām un mežiem, pie tik nabadzīga ēdiena, dzīvokļa un apģērba. Nesaprotama arī mežonībai līdzīga rupība, šis patstāvības trūkums, kas Amerikas mežoni paceļ par aukstu kungu, salīdzinot ar šiem nabaga ļaudīm. Un tas par spīti sešu gadu paraugam no slavenāko rietumnieku puses. Vai nu šo senāk brīvo tautu apspiedēji ar savu pārāko prātu ir pratuši kalt stiprākas važas kā spānieši, portugālieši un holandieši citās pasaules malās, vai arī šīs tautas (t. i. latvieši un igauņi) bija gļēvākas, sliktākas un vairāk piemērotas verdzībai. /Prof. J. Krauze, 1784. g., Baltische Monatsschrift, 1900./
un kapēc šādu domu neturpināt attīstīt sagraujot izglītības sistēmu un izspiežot aktīvo genofondu ārpus teritorijas?
ievish, kāda starpība "kā būs, ja būs"? svarīga ir normāla, dzīvotspējīga mehānisma izstrāde un ieviešana. kas tam ir vajadzīgs un kāds ir nepieciešams rezultāts. vai šo rezultātu var sasniegt revolucionārā, vai evolucionārā ceļā un kādus līdzekļus tas prasa (upurus), lai to sasniegtu vienā vai otrā veidā?
Bzh:Varbuut runaaju pilniigaakaas muljkjiibas, bet kaada vaina, ja ir viena (ok, drusku vairaak) valsts augstskola ar filiaaleem + paareejaas privaataas augstskolas ar valsts akrediteetaam studiju programmaam? Shobriid tak taadas ir? Banku augstskola, SSE?
Šobrīd jebkura augstskola ir valsts akreditēta un īsteno valsts akreditētas programmas. Diploms ir nederīgs, ja programma nav akreditēta. Banku augstskola ir valsts augstskola bez valsts finansējuma (dažas doktorantūras vietas ir ar valsts budžeta finansējumu), bet BA ir atsevišķs stāsts, jo sākotnēji tā bija privātā augstskola, kuru vēlāk valsts pārņēma ar nosacījumu, ka viņi neprasīs valsts finansējumu. BA strādā pēc provātas augstskolas principiem izdzīvošanas ziņā, bet patiesībā ir valsts augstskola. SSE ir valsts augstskola, priekšvēsturi nezinu. Visu augstskolu un koledžu sarakstu var redzēt te: www.aiknc.lv...
Viena liela universitāte + filiāles nozīmē to, ko filiālēs reāli ir tikai lekciju lasītāji, bez lielas attīstības iespējām. LU Senāta, kas ir galvenā lēmējinstitūcija augstskolā, sēdes ir kā valdībā. Tur politika ir tikpat skarba kā Saeimā ar frakcijām un ietekmes sfēru dalīšanu. Ar vecajiem krabjiem, kas nelaiž jaunos iekšā utt. Turpretī mazāka augstskola ir elastīgāka, lēmumus var ātrāk izdiskutēt, pieņemt. Ir vairāk iespējas jaunajiem izsisties, ja viņi ir pietiekami spēcīgi. Es nesaku, ka lielajās universitātēs visās fakultātēs un katedrās ir tā, bet lielākoties sistēma ir šāda kopumā.
Viena no problēmām ir arī tā, ka AIKNC, t.i. instiūcija, kas akreditē augstskolas un programmas ir sadevis licences un akreditācijas tādiem brīnumiem, ka mati uz galvas stāvi ceļas. Paskatiet cauri augstāk minēto linku. Un tā nav vienīgā problēma.
zazis:ieviš - neesmu saistīts ne ar vinu universitāti, bet labi zinu situāciju Latvijas zinātnes jomā. Reģionālie universitāšu zinātniskie centri ir mākslīgi radīti un 99% nevajadzīgas institūcijas. Tu esot saistīta, tad pasaki cik daudz šiem zinātniskajiem institūtie vai laboratorijām ir starptautiskie granti??? cik VW granti???? cik NATO granti??? Cik publikācijas ir šiem zinātniekiem (ne jau vitējā presē)???? Par kādām vietējo komercvajadzībām mēs runājam??? Gandrīz visi ūdens bioloģiskie pētījumi tiek veikti Rīgā.... Ventspils un Liepājas ostas ūdens akvotoriju ūdens bioloģiskās analīzes veic Rīgā (un es pat zinu kur)...... Bet naudu... JĀ mums lūdzu tik pat daudz cik Rīgas lielajiem zinātniskajiem centriem, jo mēs arī nodarbojamies ar zinātni, tikai neviens nezin ar kādu...
No galvas ciparus nezinu, bet pētījumi ir, vismaz iedīgļi. VSRC ir starptautiskie granti, vismaz pāris. VeA Inženierpētniecības centrs ar dažādām nodaļām regulāri sadarbojas ar uzņēmējiem - veic dažādus pētījumus un pasūtījuma darbus programmēšanā, matemātiskajā analīzē, CAD/CAM projektēšanā, telekomunikāciju jomā utt. 2005.gadā izveidots ar Ventspils pilsētas domes finansējumu, pašlaik mēģina izdzīvot saviem līdzekļiem un valsts līdzekļiem. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs - grib strādāt uz fundamentāliem pētījumiem, tam ir gan cilvēki, gan infrastruktūra. Nevar, jo valsts griež nost naudu. Bāzes finansējums jau tā nebija liels, tagad vispār smieklīgs, atlaiduši visus sargus, pašlaik visas tās ēkas sargā paši zinātnieki. Vienkārši piespiedu kārtā nāksies nodarboties ar komercpētījumiem, jo savādāk izdzīvot nevarēs. Bet šie abi centri strādā tikai 4-5 gadus, kādu superpētījumus no viņiem var gribēt, ja pamazām tikai sāk degunus apsildīt?
Ūdens analīzes taisa Rīgā, jo Kurzemē nav tādas laboratorijas, nav tāda virziena augstākā izglītība un zinātne. Un neviens naudu neprasa tikpat lielu, tikai proporcionālu. Bāzes finansējuma sadalījums pāris gadus normāli funkcionēja, līdz pienāca krīze. Protams, tad bija čīkstēšana par to, ka kopumā valsts zinātnei atvēl par maz, un tam var piekrist, bet sadales mehānisms jau bija atstrādāts.
Tava augstprātīgā attieksme saka, ka nafig reģionu attīstību, visu vajag lielajiem, arī to mazumiņu, kas pienākas mazajiem.
ieviš - Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs - grib strādāt..... bet ir pārāk augstprātīgi un iedomīgi.... dažus gadus atpakaļ X kungs (vārdu nesaukšu) piedāvāja viņiem, nāciet pie mums strādāsim kopā mums ir finansējums mums ir starptautikie projekti, jūs vieni neizdzīvosiet..... un atbilde da mēs paši kruti, mēs paši varam, mēs kopā NEKAD. Un kur viņi ir tagad????? Visā pasaulē irtā, ka zinātniskos institūtus finansē valsts, vai komercstruktūras vai dzīvo uz grantu rēķina. Un neviens ne valsts, ne komercstruktūras nefinancē "miroņus". Šie "miroņi" vai nu beidz savu eksistenci vai apvienojās vai palien zem kāda lielāka. Šajā ekonomiskajā krīzē pasaulē ir bankrotējuši daudzas laboratorijas un pat institūti. Tad kāpēc mums Latvijā pie vēl sūdīgākas ekonomiskās situācijas ir jāatbalsta "miroņi"??????? KĀPĒC?????
p.s. vēlreiz atgādinu neesmu saistīts ne ar zinātni, ne augstskolām......
Parasti, kad Tēvēnetā lasu par ārvalstu pētījumu "atklājumiem", nevaru vien nobrīnīties, ko tik viņi tur nepēta.. viskrutāk ir kad pētniekus aizsūta ekspedīcijā, tur man vispār balta skaudība uzmetas.. es arī gribu ekspedīcijā, pētīt sūnas polārajā lokā! LOL
Medicīnu mācīt divās tā saucamajās universitātēs vienā pilsētā (vai 2,2 milj iedzīvotāju teritorijā) var atļauties tikai bagātākā valsts pasaulē - LATVIJA. KLo ta lai dara, ja spēcīga medicīnas mācību iestāde ir RSU, bet spēcīgāka universitāte ir LU? Kurš tad nu brīvprātīgi piekāpsies? Un kāpēc tas jādara, ja dubultā pieaug iespēja kļūt par profesotu kādā no medicīnas fakultāšu katedrām? Izeja - RSU un LU apvienot, atstājot vienu medicīnas fakultāti. Bet ko tad nu iesāks RSU vadību ar rektori priekšgalā (12 000 Ls alga mēnesī nemaz nav zemē metama).
Par darba burtnīcām skolēniem - domāju, ka krīzes laikā būtu jāaizliedz tādas pieprasīt. Skolotāji varētu būt tik trausli, un nodiktēt uzdevumus vai uz tāfelītes ar savām rociņām uzrakstīt. Mums tādu darba burtnīcu nebija - i nekas, kaut kā izmācījāmies.
Un vēl - kāpēc jātērē 12 gadi vidusskolā? Es savā laikā pabeidzu viduisskolu 10 gados un noteikti nejūtos dumjāks par šodienas vidusskolu absilventiem.
Manuprāt līdz TP rašanās brīdim viss Latvijā gāja savu dabisko ceļu. Tad Andris noorganizēja riebīgu un pretlatvisku sistēmu, tā saucamo tautas partiju, kurā salika biznesa principus-tu man , es tev . Noziedo partijai -dabūsi amatus. Tas sākās, vismaz mūsu sistēmā 2001. gadā (aha, trīs gadus pēc TP reģistrēšanās) un turpinās joprojām. Jocīgie zemnieki to veiksmīgi pielieto savā ikdienas dzīvē. Tas ir viens no priekšnosacījumiem kāpēc no M.R. nekad nedabūsiet patiesas atbildes.
ievish:Nekorekts apgalvojums. Vai Tu strādā TIKAI tāpēc, lai nopelnītu? Tad man Tevis žēl...
Tev žēl kādu 30 - 80% darbaļaužu!
kad es vēl biju akadēmiķis, katru gadu braucām vismaz 2 folkloras ekspedīcijās. visjautrākais, ka tantuks padziedājis, teikas izstāstījis un tagad viņam jautā, māte vai vecmamma stāstīja?, uz ko viņa, ka nē, no gr;amatas esot iemācījusies. tie zinātnieki (īpaši amīšu) točna daudz naudas izdod, lai izpētītu to, ko es viņiem varētu par velti pateikt. bet kad es strādāju institūtā, par kura nosaukuma atcerēties varēšanu man daudzi paklanās - Latvijas PSR Tautas Saimniecības Speciālistu Strapnozaru Kvalifikācijas Celšanas Institūts - tad tur bija viens izbijis okupācijas armijas palkavnieks, kuram bija šize uz lidmašīnu motoriem, pārsvarā reaktīvajiem. vienu auditoriju bija pievilcic pilnu, a apakšā celtniecības institūts, tie nāk un saka: "mēs takš tās skaņas zinam, kurām parasti seko griestu iebrukšana!". nu un šitas palkavnieks saraksta grāmatu par reaktīvo dzinēju virszemes izmantošanu (itin kā ļotenes zem zemes lidotu!), katedras sēdē nopietni onkas nolemj, ka vajag vismaz 700 gab. nodrukāja uz rotaprinta un pamētājās, kas ta šiem, es es dabūju to visu vilkt uz miseni. kur grāmatas deva par makulatūru, tur daudzas vienādas neņēma - katrs takš darbā varēja nozagt. par ko dziesma un raidījums? tūlīt atcerēšos. tas institūts bija ne tāds, kurā ienāc neizglītots un izej izglītots, bet tāds, kurā tautas saimniecības speciālisti ar izglītībām papildinājās. tā kā gribētos cerēt, ka šodien Brīvvalstī sakarīgāk viss notiek, tak laikam ņe figams. arvien biežāk, ja kādam, kuram pašam būtu jāzina, atgādini Ώ likumu, atrunājas, ka neesot te ko spīdēt ar boļševiku laika gudrībām. nenāk Ļepeckas paidagoģija atkal modē?
BA strādā pēc privātas augstskolas principiem izdzīvošanas ziņā, bet patiesībā ir valsts augstskola.
Ne 100% var operēt kā privātā augstskola. Uz BA attiecas arī interesantais noteikums, ka gada beigās nevar palikt pāri nauda, citādi paskaidrojumi un vēl savāc Valsts Kase prom(jo visi maksājumi iet tieši caur turieni), kas tomēr neļauj brīvi kā tādai "Turībai" uzkrāt kaut ko. Tāpat arī visa birokrātija un vēl šis tas.
Un es nepiekrītu, ka mazā augstskola apriori nozīmē, ka nav intrigu, lēmumu bloķēšanu un kašķu. Kur 2 cilvēki - 3 viedokļi ar to arī pietiek.
Ievish, apskatiijos sarakstu. Tur ir 6 universitaates, 14 valsts un 14 privaataas augstskolas, visas ar valsts akreditaaciju. Nu kaada vaina buutu, ja paliktu 3 universitaates, 8 valsts un 23 privaatas augstskola? Akreditaacija lai paliek valsts zinjaa (neticu, ka tie ir lielaakie izdevumi augstaakaas izgliitiibas budzhetaa) un teoreetiski nekas netiktu pat samazinaats.
(..) Viena no problēmām ir arī tā, ka AIKNC, t.i. instiūcija, kas akreditē augstskolas un programmas ir sadevis licences un akreditācijas tādiem brīnumiem, ka mati uz galvas stāvi ceļas. Paskatiet cauri augstāk minēto linku. Un tā nav vienīgā problēma
Jā, tā nav vienīgā problēma. Problēma jau sākas faktā, ka tāda iestāde pēc būtības vispār tika izveidota. Lūk ko mums briseles birokrāti stāsta savās direktīvās: "„valsts akreditācijas iestāde” ir vienīgā pilnvarotā iestāde dalībvalstī, kur veic akreditāciju, pamatojoties uz valdības piešķirtajām pilnvarām;
Izglītības ministrijas loljumu [url=www.aiknc.lv]www.aiknc.lv[/url] esam apskatījušies, tagad apskatāmies Ekonomikas ministrijas lolojumu: [url=www.latak.lv ]www.latak.lv [/url] Problēma radā tajā brīdī, kad lielo iespēju un mežonīgā kapitālisma laikmetā vienas ministrijas (tpu, vienas partijas ielikteņa-ministra) struktūrā esoša institūcija varētu sākt kontrolēt, sertificēt un visādi uzraudzīt citas minsitrijas pakļautībā esošus jautājumus. Tādu netaisnību nedrīkstēja pieļaut, tamdēļ tapa alternatīvais izglītības ministrijas anklāvs.lv, kurš ļoti vājā un atpalikušā līmenītī to jautājumu bīdīja. Pārējie visi jautājumi akreditējas un akreditētie tālāk sertificē zem Latak brašā karoga. (Vēl ir divi anklāvi - Medicīnas nozare, kura vispār iemigusi kopš padomju laikiem un tos neviens visu laiku neaiztika un šie tā arī dzīvo padomju laikos. Un arī SM ir savs bardaciņš un shēmas, kurš tomēr lēnām pats lien apakšā zem Latak sistēmas).
Tādejādi ar to tiek pierādīts ka apgalvojums: "Diploms ir nederīgs, ja programma nav akreditēta", nav gluži korekts. Pēc senās filosofa Pitagora pirmcēlonības teorijas raugoties, jebkurš diploms sākotnēji ir tikai papīrs. Šo filosofisko domu saprot arī mūsu studenti un studē gan akrditētās, gan neakreditētās izglītības iestādēs, galvenais ir dabūt papīru.
"Celulozes rūpnīcu piedāvāja būvēt lieli koncerni, kas prasīja, lai viņiem garantē resursus celulozes rūpnīcai, bet ne tikai — prasīja, lai viņu rīcībā nodod lielu platību meža. Tas bija rupjš konkurences pieteikums visai mūsu kokapstrādei, tāpēc arī mēs nostājāmies pret to. Plus vēl ekoloģijas jautājumi saistībā ar Daugavu. Pašreiz es domāju — labi, ka celulozes rūpnīca netika uzbūvēta, jo Latvijā ļoti strauji attīstījās tehnoloģijas un šos [celulozei piemērotos] tievos kokus ļoti veiksmīgi pārstrādāja produkcijā — tad tas varbūt tā nebūtu noticis. Ieguvām pietiekami daudz darbvietu un nebūt ne mazu naudas pienesumu ekonomikā."
un tas arī ir viss
jāiet būs biologiem paprasīt man te viņi ir daudz 
