Dinamiskais diapazons ir gaismas intensitātes diapazons, ko fotoaparāta sensors spēj uzņemt vienā kadrā, jeb starpība starp gaišāko vietu kadrā un tumšāko, kur saglabājas detaļas un fotoaparāts to spēj uztvert. Vienkāršojot, tas ir cik kontrastainu attēlu ir iespējams nofotografēt - jo lielāks dinamiskais diapazons, jo lielāka kontrasta attēlus būs iespējams nofotografēt ar vairāk detaļām.
Haralda minētajā skolā man patika šis: - Filmas platums, objekta spilgtumu intervāls un kādās attiecībās šīs lietas stāv ar ekspozīciju un gradāciju ... - Viltīgi kopējot var dabūt uz papīra to, kas uz filmas ir, bet ko nevar normāli nokopēt ...
Vilberto:Negatīvs - vai nav interesanti: digitālas kameras diapazons 13-12 EV ir vairāk nekā filmas 10-11 ...
nubet matricai, kā zebra, tā gaismās detaļas kā ar nazi. un vismaz melnajai plēvei var šmorgāties ar miecējošajiem attīstītājiem, vājinātājiem, stiprinātājiem, holokopiju, balināšanu un otrreizēju tīstīšanu.
piedāvātie linki ir mājiens topika autoram, ka visu var sameklēt, jāpalasa, jāpaanalizē vairāki avoti, kamēr nonāk pie sava slēdziena. pieredze rāda, ka forumā neviens viennozīmīgi trīs teikumos parasti neko neieskaidros, beigsies, it kā nevainīgi uzdotais jautājums, ar velns viņu zina ko.....
apelsins - Tu nebrauc augumā negatīvam, būtu labāk paldies pateicis par ieteikumiem ... sanāk te visādi mandarīni ... sīkāk pastāstīt gribot, kas ir dinamiskais diapazons ... ja nezini, tad te vispār nav ko rādīties ... mājas darbus vajag izpildīt ...
vai nav interesanti: digitālas kameras diapazons 13-12 EV ir vairāk nekā filmas 10-11
Sevišķi interesanti šo prātulu lasīt varētu būt, cīnoties ar detaļu izzušanu - kadra daļu izdegšanu arī RAW formātā. Tev ir 255x3 fakts, bet tu sevi mierini, ka digitālajai kamerai diapazons ir 13 EV.
prātulas internetā var atrast dažādas, piemēram www.dxomark.com... , uzklikšķinot uz brenda, kreisajā malā, var palūkoties savas kameras rādītājus......praktiski jau jāskatās uz vietas, ko dotajos apstākļos, ņemot vērā pieejamos līdzekļus, darīt - piegaismot, kompromiss ekspozīcijā, kaut ko atstājot darbībām šopā, vairāki kadri utt
Vanderfons:... Tev ir 255x3 fakts, bet tu sevi mierini, ka digitālajai kamerai diapazons ir 13 EV.
Es gan nezinu, kā Tu sevi mierini ar 255x3 faktu, bet mani apmierina cits fakts: - 14 bitu dziļums katram kanālam, kuru dators pārveido par 16 bitu dziļumu, kas nozīmē 65536 pakāpes katram kanālam, kas savukārt nozīmē 281 Billionu krāsu variacijas ... - 16 bitu kanāla dziļums TIFFā savukārt nozīmē iespējamo 16EV (salīdzinot ar cilvēka aci, kura spēj uztvert 15EV)... - savukārt hdr apstrādē kanāla dziļums sasniedz 32 bit, tā kā filma var stiepties nez cik gara vai plata, bet netiek nekādi līdzi detaļās hdr ... - un tā lielāka problēma, kas mani neapmierina, ka monitori nespēj to parādīt, jo tiem ir tikai 7-8 EV ...
Krāsas mani interesē reti, tāpēc tos dziļumus nezondēju. Arī rīki bieži vien ir pārāk vienkārši, lai nenāktos runāt par augstiem plauktiņiem. HDR, ko rāda labu nodomu vadītie, lielākoties ir pornogrāfija, ar kolosāli retiem izņēmumiem.
Vanderfons:... Tev ir 255x3 fakts, bet tu sevi mierini, ka digitālajai kamerai diapazons ir 13 EV.
Es gan nezinu, kā Tu sevi mierini ar 255x3 faktu, bet mani apmierina cits fakts: - 14 bitu dziļums katram kanālam, kuru dators pārveido par 16 bitu dziļumu, kas nozīmē 65536 pakāpes katram kanālam, kas savukārt nozīmē 281 Billionu krāsu variacijas ... - 16 bitu kanāla dziļums TIFFā savukārt nozīmē iespējamo 16EV (salīdzinot ar cilvēka aci, kura spēj uztvert 15EV)... - savukārt hdr apstrādē kanāla dziļums sasniedz 32 bit, tā kā filma var stiepties nez cik gara vai plata, bet netiek nekādi līdzi detaļās hdr ... - un tā lielāka problēma, kas mani neapmierina, ka monitori nespēj to parādīt, jo tiem ir tikai 7-8 EV ...
svarīgāk ir, lai apmierinātu bilde uz kuru skaties - 65536 pakāpes ir diapazons kurā vari veikt apstrādi - diapazons pa kuru vari vazāt to informācijas drisku ko kamera iecep fļeškā, bet ciparu kameras failā informācijas šādā diapazonā nav - nav tādā pakāpē, ka tas redzams kaut uz mobilā telefona ekrāna . vari paskennēt kādu filmiņu un palūkot diapazonu - ja neredz šķirbu (pilnīgi pieļauju, ka ir šādi ļaudis), tad skenējamās programmas lodziņos ir tev saprotamie cipariņi kas prasa kā strādāsim - 32bitos vai 48ņos?
pavisam parasta bildīte mājas lietošanai - ''restaurātori Gariks un Ferdinands'' - bildēta no nojumes kur vienīgais gaismas avots ir dienasgaisma caur plēvi kas kungiem aiz muguras
nevienam nav noslēpums kādi izskatītos kungi ja ciparnīca spētu parādīt plēvi vai kāds caurums būtu plēves vietā ja ekspozīcija būtu uz sejām
maris - domāju kamera ar labu EV diapazonu to spētu - lētucis nespētu (un vēl - drīkst ekspozīciju mērīt arī ne tikai centrā, vet visam kadram vidēji svērto, konkrētam fokusa punktam utt) vēl jau arī vecais jautājums - cik liela ir neiejaukšanās negatīva pārvēršanā pozitīvā analogajā gadījumā un cik liela iejaukšanās pieļaujama digi izejmateriālā... Žēl padzēsu te nesen ar senu FUJI S5600 bildētas jāņu bildes JPEGos, zem plēves nojumes bez zibeņiem - teikšu tā - bija +/- tik pat baudāmas bildes, tikai ar tā laika ziepim raksturīgo troksnīti dēļ matricas izmēra un tālaika digimatricu attīštības līmeņa... Nevajag piedēvēt pārāk pārdabiskas spējas analogajam attēla nesējam...
kā zināms jpg ir bildes kompresēšanas veids, kas rupji sakot darbojas pēc principa /apvienojam informāciju par līdzīgajiem pikseļiem/
jemam 2 vienāda rakstura (krāsas, detaļu skaits u.t.t.) bildītes (vienu no ciparnīcas, otru no skenera) samazinam uz 800 garākā mala.... un pie vienādas kompresijas plēves kartiņa ''sver'' 2x/3x vairāk - pārak maz ''līdzīgas'' informācijas
(nekad nesu spaidījis un čakarējis kāds PhaseOne pakaļas failu - vai ar to ar tik traki)
Maris:kā zināms jpg ir bildes kompresēšanas veids, kas rupji sakot darbojas pēc principa /apvienojam informāciju par līdzīgajiem pikseļiem/
jemam 2 vienāda rakstura (krāsas, detaļu skaits u.t.t.) bildītes (vienu no ciparnīcas, otru no skenera) samazinam uz 800 garākā mala.... un pie vienādas kompresijas plēves kartiņa ''sver'' 2x/3x vairāk - pārak maz ''līdzīgas'' informācijas
(nekad nesu spaidījis un čakarējis kāds PhaseOne pakaļas failu - vai ar to ar tik traki)
JPG pēc definīcijas ir spējīgs nokillerēt VISU, šo formātu galīgi nekrata ar ko tas radīts...! Un visa sāls ir meklējama kompresijas algoritma uzstādījumos... Tā teikt - ja gribi palaist amatierradiostaciju, tad FM modulators maksā kapeikas, bet skan arī kar kapeikām, ja gribās smuki, tad ir speciāls filtrs, vai optimizators, kas savukārt maksā attiecīgu $$$, lai FM diapazonā mūzika skanētu sākot no ciešami (pie kurla skaņu režisora) līdz lieliski, ja muzika nav pārāk dažāda un skaņu režisors nav kurls...
Vilberto:apelsins - Tu nebrauc augumā negatīvam, būtu labāk paldies pateicis par ieteikumiem ... sanāk te visādi mandarīni ... sīkāk pastāstīt gribot, kas ir dinamiskais diapazons ... ja nezini, tad te vispār nav ko rādīties ... mājas darbus vajag izpildīt ...
ok, es atvainojos negatIvs un paldies par atbildēm un atsaucību
Vilberto kādreiz, no visu skaisto meiteņu aplidošanas brīvajā laikā, kad nenotiek nekādas izmaiņas RAW saturā, varētu iemest aci kādā tehniskā padomdevējā, piemēram B. J. Suess Creative b-and-w photography (revised edition) trešajā nodaļā, un tādējādi nedaudz paplašināt savu redzesloku un visai sklerotisko nostāju tonālos jautājumos. Protams, pogas spaidīt ir daudz vienkāršāk.
Problēma jau tāda ka lielākā daļa jūzeri nezmanto RAW (ļauj kamerai konvertēt automātā uz 8 bitt jpg). Un arī verot RAW vaļā fotošopā ir opcija atvērt 8 bit vai 16 bit.. (defolt 8 bit)
Ja runājam par kādu konkrēti vēlamo rezultātu tehikai sekundāra nozīme, bet ja runājam par ērtumu, izjūtām, steriotipiem, stilošanu, kropļošanu utt tad jau varam runāt par filmu vai ciparu...
