ak34:saplānot visu tā lai izskatās "dabiski" ir ļoti grūti. man, piemēram, nepatīk bildes, kur pa visiem galiem lien ārā mākslīgums un uzstādījums. un "dabiskus" uzstādījumus taisīt nemāku, tāpēc viekārši ķeru "īsto" momentu. bet cilvēki ir dažādi un tiem patīk dažādas lietas.
Lunis: ... mēs te ar Andeju Grantu reiz runājām, viņa lielākā sāpe bija ka Audzēkņi spītīgi "PLĀNO , kaukulē " kadrus, istenībā tam vismaz jābūt tādā līmenī, ka EJU UN SPIED un IR, jo tad kad tu "Iedomāsies saplānosi", viss jau būs pagājis un tas nebūs IERAUDZĪTS un PAMANĪTS, bet gan "Baig sarēķināts", pressē tas vispār ir 100% garām, tur JĀSPIEŽ, pirms kas vispār sāk notikt, jo ja spiedīsi, ka JAU NOTIEK, būsi nokavējis ... Man kādreiz čoms un skolotājs nu jau nelāiķis Krausijs teica ka ja grib KADRU jājūt IEPRIEKŠ ko kurš DRĪZ gribēs izdarīt un jābūt jau priekšā ka šis tur ko novāra
Te nu es pilnīgi piekrītu Lunim - lieliski izklāstīja ap ko lieta grozās - it sevišķi presē un reportāžās. Augstāk minētais attiecās nevis uz kameru (kā instrumentu), bet uz galveno - uz notikumu. Un to ir jāsajūt - kur atrasties un censties paredzēt vismaz pāris mirkļus pirms pogas nospiešanas. Neapzināti apzinātais process. - - - - - - Un tas, ko Portreti iepriekš minēja:
***** Diafragma intuīcijas līmenī, ekspozīcija, zibspuldzes... saturs ...intuīcijas līmenī... SLINKUMS ir īstais vārds tādai intuīcijai. Un arī rezultāts būs atbilstoši slinkumam (domāt)! ***** . . . ir divu dažādu lietu sajaukšana. Notikuma paredzēšana, saredzēšana un intuīcija pogas nospiešanai īstajā brīdī, savukārt tehnikas pārzināšana ir pavisam kas cits - tās ir gan zināšanas, gan darba pieredze. Tādas lietas, kā ekspozīcija, zibspuldze - tas ir apzināti jāuzstāda vēl pirms pogas nospiešanas. Pieņemot, ka gaismas apstākļi īpaši nemainīsies. Pat ja gaismas apstākļi mainās, ir pietiekoši ātri jāveic korekcijas ekspozīcijā un tam jānotiek automātiski. Gluži tāpat kā braucot ar auto - nav laika domāt, kur sajūgs, bremze un gāze, ir jāreāģē uz ceļa virsmas un satiksmes izmaiņām. Bez tam bieži vien pirms pasākuma es izrunāju iespēju robežās un uzzinu notikuma scenāriju. Tā bija vienreiz kādā cd diska prezentācija. Uzzināju no organizatora, ka vakara gaitā nodzisīs gaismas un galvenie vaininieki ienāks pa kādam tur durvīm. Ok - gaismas nodziest, es jau esmu pie durvīm, durvīs atverās, parādās vaininieki - nospiežu slēdzi. Pa to laiku - vēl bija citi mediju fotopārstāvji - lec kājās, nu tik skries un grābs to kadru - hehe - bet man vienīgajam kadrs jau kamerā. bet nu tas tā sīkums. Un neslinkums noskaidrot scenāriju un jau atrasties vajadzīgā vietā. Ne jau velti es staigāju un taisu reportāžas - tas ir treniņš un kondīcijas uzturēšana, telpu iepazīšana, kameras iespēju, gaismas apzināšana un salāgošana.
Luni, nu Tu, kā fotoskolots, varētu vienai galvai no malas, kad ir laiks/patikšana/vajadzība, izskaidrot citviet rakstīto, ka Lapins un Adamss esot līdzigi funktierējoši. Nelasot šo dižteorētiķa un dižpraktiķa darbus, viņi nevienam neko neuzspiež. Adamsa zonu sistēmu gan piemin biežāk par Lapina teoriju, un pamatoti. Es nesaprotu, kāpēc abi ir ielikti vienā grupā. Tāds skaidrojums uz radošo pusi (vismaz otra f-grāfa gadijumā) pilnā mērā attiektos.
Portreti:Šis topiks nav par reportāžu, kurā fotogrāfs var stāvēt maliņā, un spaidīt podziņu, cerībā, ka kaut ko noķers.
Šis topiks laikam par smukas "lelles" bildēšanu "sterilā" studijā, kur fotogrāfs groza šamējo kā propelleri un spaida podziņu cerībā, ka kāda no pozām būs īstā...))
Friidis: Šis topiks laikam par smukas "lelles" bildēšanu "sterilā" studijā, kur fotogrāfs groza šamējo kā propelleri un spaida podziņu cerībā, ka kāda no pozām būs īstā ...))
+1 ... ja Friidis pasaka, tad iesit naglu līdz galam kokā ...
Tavos tematos jau vairs nevar saprast, kur tiek reklamēta studija, bet kur runāts par foto. Parasti par vērtīgu uzskata spēju darboties vienā stilā un virzienā. Nu tad liec galvgalī "neko".
Portreti:Pēc šīs "diskusijas", arī aplūkojot dažu regulārāko čatistu galerijas, es diezgan labi sapratu, ka man šeit nav īsti ar ko parunāt. Mums ir ļoti atšķirīga uztvere.
Tā ir liela kļūda, ka Tu nerunā ar cilvēkiem, kuriem ir cits viedoklis un cita radošā diapazona uztvere ... Tu vari pats ar sevi parunāties, kas gan to liedz ... Bija jauki ar Tevi padiskutēt. Roc ne tikai plašumā, bet arī dziļumā, tapēc Jaukus Ziemassvētkus un veiksmi radošajā diapazonu Jaunajā gadā... Un atkal man vajadzēs ar Vanderfonu kādu jaunu tēmu uzsākt ... Vanderfon - Tu nevarētu kādu vienu foršu tēmu uztaisīt, bet tādu dziļu, ilgspēlējošu, fundamentālu, filozofisku, jautru, ..., piemēram, kas ir mākslas fotogrāfija un ko ar to darīt? ... ... Tādu tēmu, lai var ilgi ar Tevi diskusiju ping-pongu uzspēlēt ...
Vanderfons: . Parasti par vērtīgu uzskata spēju darboties vienā stilā un virzienā.
ja runā par radošo jomu, tad šī dogma stipri vairāk kā 100 gadus tiek uzskatīta par kaitīgu un infantilu ideju... pat amatniecības līmenī
ļoti aprobežotam cilvēkam, varbūt, tas ir veids kā pārvērst sevi par automātu kurš jēdz vismaz kādu vienu kripatiņu, bet ''radošuma'' klātbūtne tur nosacīta - šī ir trulākā no ''zelta roku'' teorijām, bet galvas tur nav
lai saglabātu domājošu galvu ir vitāli nepieciešams strādāt un domāt vairākos virzienos - nemaz nerunājot par sekošanu tehnoloģijām
nejaukt ar modi, kādu garīgu nenoturību vai bezideju tirināšanos
Ne par formu, bet tomēr ... Daudzi no mums zināmajiem, par ko runā, tiklīdz bija atraduši to sev piemērotāko t., vairs citām t. nesekoja. Kaut mīrklīga pauzes sajūta ir svarīga. Kā tas neizdodas vairumam šejieniešu, labi demonstrē vairums tehniska rakstura diskusiju. Neuzskati to par atbildi.
Vai Bogdanam Pristromam var pārmest par ieciklēšanos?
))
