Orks - Nesatraucies, ne jau uz Tevi konkrēti tika kaut kas tēmēts. Un Tavu ķiršu dārzu neviens neaiztiks, neuztraucies. Ne tas Latvijai dabisks biotops, ne tur kas baigi aizsargājams var iemesties.
Karlis70:Cmoon, meži latvijā pēdējos gados ir gājuši vairumā... Kopš kolhozu sabrukuma, lauksaimnieciski apstrādājamo zemju skaits ir samazinājies, ja vēl nemaksātu to subsīdiju par pļavu appļaušanu.... Nu te daži teiks, ka tie jau nav meži, kas tagad saauguši, tik krūmi un tā...bet zvēriņi jau jaunaudzēs un brikšņos daudz labprātāk dzīvo.... Mani visvairāk sajūsmina dažu cilvēku sabīdītie dabas lieguma projektiņi(nokāsta ES nauda par pētījumu izstrādi) vietās, kas cilvēka mākslīgi radītas - Liepājas ezera pļavas piemēram....
Jā, meža platības tiešām ir palielinājušās, taču jautājums kāds ir tas mežs? Te der paskatīties pašreizējo meža vecuma struktūru un kāda tā vecuma struktūra izskatīsies, ja tagad intensīvi cirtīs ciršanas vecumu sasniegušos mežus. Tie Tevis pieminētie zvēriņi, kam patīk jaunaudzes, ir aptuveni 0,1% no Lv bioloģiskās daudzveidības - kas tad notiks ar pārējo? Starp citu pļavas gandrīz vienmēr pēc definīcijas ir cilvēka radīti biotopi, kas bez cilvēka darbībām izzudīs - jo dabiskā sukcesija tiecas uz mežu. T.i. ja pļavā nekas nenotiek tad tā ar laiku aizaugs un pārvērtīsies par mežu. Tad ko darīt? Aizlaist postā unikālās dabas vērtības, kas sastopamas pļavās un Eiropā ir absolūts retums, vai tomēr apsaimniekot tās un saglabāt? Un kāpēc vajag aizsargāt tagad, bet agrāk nevajadzēja - tāpēc, ka agrāk katram otram laukos bija pa pāris vai vairāk gotiņām, kas tad godīgi noganīja vērtīgās pļavas neļaujot tām aizaugt ar krūmiem utt. Tagad gotiņu nav, kas apgana un zemju īpašnieki nav ieninteresēti neko tu darīt, kā rezultātā visur visās malās pļavas aizaug. Arī šādā gadījumā tad sanāk, ka privātais dara ko grib savā pļavā (it kā būtu grūti kaut vai reizi gadā nopļaut) un fopig, ka tiek aizlaistas postā unikālas dabas vērtības?
Pēc idejas par to visu ir paredzētas kompensācijas (par to, ka Tavā mežā ir melnais stārķis, Tev ir bioloģiski vērtīgas pļavas utt) - nezinu, drošvien, ka tās nav samērojamas ar to, summu, ko var iegūt nocērtot mežu (pļavu gadījumos laikam vērojama lielāka atsaucība, jo pļavu jau nocirst nevar) - bet šobrīd par to vispār runāt nevar, jo vides fondos un visur citur naudas kompensācijām diemžēl vairs nav.
CerambyX – tā arī nesaprati, laikam neskaidri izteicos. Mans dziedājums bij nevis par sevi (diemžēl vienīgais, ko drīkstu bez atļaujas lietot kā piemēru), bet pret zaļo saukļu pavadīto administratīvo un citādu patvaļu. Tavos tekstos vairākkārt lasu, ka kādam, parasti - valstij (tas ir – kādam rumpim tās vārdā) vajadzētu jāregult tos privātos, kam nav nekādas atbildības u.t.t Turpretī es palieku pie uzskata, ka nekādas atbildības nav un nevar būt ne vides aktīvistiem, ne valsti „pārstāvošiem” krēslsēžiem. Vienīgā pilnā atbildība par savu īpašumu ir īpašniekam. Ar frāzēm par sabiedrības interesēm visbiežāk tiek izrotātas pavisam citas intereses. Ideja, ka „katram privātajam nevar ļaut darīt, kā šis grib” pasaulei jau ir nodarījusi tik daudz posta, ka turpināt negribu. Ar savu zemi kaut kā tikšu galā, bet tas garīgais mēris, kura viena izpausme ir tā sauktā „zaļā domāšana” iedveš patiesas šausmas.
orks - it kā jau sapratu Tavu domu, ka kaut kādi vides/dabas aizasrdzības pasākumi būtu obligāti veicami tikai valsts īpašumos. Pārējās zemēs, t.i. privātajoās tas būtu darāms tik pēc paša zemes īpašnieka iniciatīvas - aļa pats gudrs, pats zināšu kad dabas vērtības manā zemē ir jāaizsargā un kad nav. Ok, patiesībā gan esmu samērā nepareizi iteicies, jo pārsvarā lielākā daļa dabas aizsardzības iet nevis caur valsts inicatīvu, bet gan caur nevalstiskao organizāciju (LOB, WWF utt.) inicatīvu. Vides ministrija mums tāda pašvaka un vairumā gadījumu ar štruntīgiem ierēdņiem, kā arī valdības hiriearhijā tā visnotaļ zemu un neko daudz ietekmēt nevar, ja nu tur "lielajiem onkoļiem" kaut ko savajagas, līdz ar to Valsts kopumā arī ir visnotaļ vēsa pret to dabas aizsardzību - traucē celt visādus terminālus utt. Bet nu tas tā - zemes īpašniekam jau laikam vienalga būtu, kas ta viņam kaut ko mēģina aizliegt - visi vienā maisā bāžami.
Taču atgriežoties pie Tevis piedāvātā risinājuma "pats zināšu, ko darīt", vai tomēr neuzskati, ka vajag nospraust kaut kādas kopējas vadlīnijas, kas būtu jāievēro un ko nedrīkstētu pārkāpt? Nu tagad visi privātie zinās ko darīt un nocirtīs mežus - kas paliks pāri? Arī šādā gadījumā, kad briest sjūdi nākotnē arī viss ir ok?
Mums ir baigi daudz īpašnieku, taču katastrofāli pietrūkst Saimnieku.
Precīzi.
Arī te taisnība, par to "pats zināšu, ko darīt". Ir redzēti gadījumi, kur pats zina tik labi, ka pat ceļa servitūtam uzspļauj. Lai pielidojot. Ir jāapzinās, ka tas, kas ir mums, vairs daudz kur citur nav. Un tamdēļ ir jāpiecieš tās neērtības. Dzīve bez neērtībām ... kur tāda ir sastopama?
Te dažviet tiek runāts, ka īpašums ir bezmaz vai 100% privāta bauda. Ka aiz tā robežām sākas citi, pašizdomāti likumi. Vai tas kaut kur ir likumdošanā definēts, Ork, ka tu savā zemes gabalā vari darīt, ko vēlies?
Es arī neesmu gluži pilsētnieks, bez zemes, meža un mājas. Kaut ko jau saprotu.
Karlis70:Patiesībā 20-30 gados Latvijā viss esot bijis izcirsts pa tīro(nu nosacīti...)
Nosacīti pa tīro, vai nosacīti Latvijā? 100% laikam, 100% iespējams, tā tu uzrakstīji. Izlem - viens vai otrs. Es tikmēr paGūglēšu.
Nu neizdodas man saprotami uzrakstīt vienkāršas lietas. Īpašniekus, kas slikti saimnieko, es arī zinu, i sevi par svaigu Zālamanu neturu, a brēcu pavisam ko citu. Kaut arī īpašnieks reizēm saimnieko nesaimnieciski, tad valstiski ideoloģiska regulēšana slikti ietekmē saimniecību jau pēc savas būtības un sistemātiski. Atkal tas pats „...tagad visi privātie zinās ko darīt un nocirtīs mežus - kas paliks pāri...”. Nu cik var skaidrot, ka VISI neko neposta, bet lielākā daļa saimnieko. Pretēji jebkurai jomai, kura lielākā noteikšana tam, kuram par sekām nav jāuztraucas (deklarācijas neskaitās, tās uz savas ādas nedabon), bet rezultāti - ku-kū. Robeža starp pieļaujamu (nepieciešamu) regulāciju un idejisko traucēšanu ir pamēram kā satiksmes noteikumos - var noteikt dažu ielu par vienvirziena, bet nedrīkst regulēt, ka Jānim jābrauc tur, bet Pēterim citur. Vandrefon – a kāpēc man savā īpašumā nebūtu brīv saimniekot, kā vēlos pats, bet jāsaimnieko tā, kā vēlies Tu?
Ai, ai, ai ... Tiešām pareizi pateici par tām vienkāršajām lietām.
Ja nemaldos Orka kungu un mani regulē dažādi likumi. Tai skaitā arī viņu īpašumā notiekošo vai nenotiekošo.
Saruna sākās arī ar piezīmi, ka MK atkal sper soļus vienpusēju izņēmuma tiesību ieviešanai. Ka daži ir vienlīdzīgāki. Tas nav pirmais gadījums. Arī par ceļa servitūta ignorēšanu ir dzirdēts. Rūpīgais saimnieks atzīst tikai savas tiesības. Ceļa servitūtu viņš neesot izdomājis, neesot tas viņam līdz ar to arī saistošs. Vai ne?
Rīga, 21.dec., NOZARE.LV. Šodien Ministru kabineta komiteja vēl neatbalstīja meža zemes transformāciju savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Ainaram Šleseram (LPP/LC) un Inesei Šleserei (LPP/LC) piederošajā nekustamajā īpašumā 0,8975 hektāru platībā Upes ielā 1a, Jūrmalā, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Pēc premjera Valda Dombrovska (JL) iniciatīvas rīkojums pagaidām netiek virzīts tālāk. Atbildīgajiem ministriem uzdots pēc būtības izvērtēt, vai pieļaujama liela skaita koku - 76 - izciršana. No juridiskā viedokļa jāizvērtē Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) iebildumi.
JAB vēstulē premjeram raksta, ka starp apdraudētajiem kokiem ir 29 vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem.
Turklāt tas, ka šajā teritorijā nav pieļaujama vērienīga būvniecība, iznīcinot vērtīgus biotopus un priežu audzes, izriet no ekspertu atzinumiem teritorijas detālplānojuma un būvprojekta izstrādes laikā.
JAB uzskata, ka, "tikai samērojot sabiedrības intereses, krasta kāpu aizsargjoslu noteikšanas mērķi un meža zemes transformācijas iespējamās sekas ar atsevišķas privātpersonas interesēm un nonākot pie secinājuma, ka atsevišķas privātpersonas tiesībām būtu dodama priekšroka pār sabiedrības kopuma interesēm, būtu pieļaujama meža zemes transformācija krasta kāpu aizsargjoslā".
Kā brīdina nevalstiskā organizācija, ja valdība nolems atļaut transformēt meža zemi kāpu aizsargjoslā Latvijā līdz šim nepieredzēti lielā teritorijā, tas ierobežotu Ministru kabineta rīcību nākotnē. Atļaujot būvniecību šādā apmērā vienreiz, arī turpmāk nebūtu iemesla atteikt meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā tikpat lielā apmērā.
"Šāds lēmums sagādātu lielu vilšanos gan jūrmalniekiem, gan citiem piekrastes un arī Latvijas vidienes iedzīvotājiem un nepārprotami būtu pretrunā ar vides ilgtspējīgu attīstību," teikts JAB vēstulē, kuru parakstījuši šīs organizācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms, kā arī valdes locekļi Rihards Pētersons un Anna Žīgure.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu rīkojuma projekts paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai A.Šleseram un I.Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā.
Transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana. Valsts meža dienests 2009.gada 17.jūnijā noformēja aktu "Par koku ciršanas apjomu meža transformācijai apbūvei", ar kuru tiek aizstāts iepriekšējais 2009.gada 11.februāra akts par koku ciršanas apjomu meža transformācijai, jo jaunās meža inventarizācijas un nogabalu platību palielinājuma dēļ mainās koku skaits. Aktā norādīti 76 izcērtamie koki 32,80 kubikmetru apjomā. Papildus aktā ir norādīti 139 atstājamie koki.
No Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē skiču stadijā akceptētā "Ģenerālplāna ar transformējamo meža zemi" redzams, ka plānots nocirst divus biokokus - vienu, kas atrodas vietā, kurā plānots izbūvēt kāpnes, un otru, kas atrodas vietā, kur plānota dzīvojamās mājas izbūve.
Kā ziņots, Šlesera zemesgabals atrodas Pumpuros, padomju gados tur bijusi pionieru nometne. Villas kompleksu projektējis arhitekts Andis Sīlis, kurš ir autors Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes apdzīvotajam īpašumam "Mākoņi" Saulkrastos, rakstīja laikraksts "Diena".
Hm, laikam būšu pieskaitāms "zaļo" pretiniekiem. Būdams gan mantota, gan izcirsta un apstādīta meža līdzīpašnieks. Tas nekas, ka pēc 1940, gada datiem tur tāda meža nemaz nav bijis. Tas ne kas, ka egles 40 - 60 cm krūšu augstumā, un, ja tagad necirtīs, tad iegūs praulus. Bet ne par to ir stāsts. Te tika pieminēts LOB un WWF. Ir iznācis runāt gan ar pazīstamu ornitologu, gan lielo zīdītāju - plēsēju pētnieku, un tie par "zaļo" un WWF aktivitātēm gan nekādā sajūsmā nebija. Konkrēti es varu atgādināt gan par mazajiem HES, kas ir tīrs zaļo lolojums, kuri dod 1% Latvijai nepieciešamās elektrības un iespēju daudziem pie siles tikušiem labi nopelnīt, pie reizes sačakarējot daudzas upītes, gan par protestiem pret atkritumu dedzināšanu - sak, labāk lai mētājas apkārt, gan par slaveno akciju pret iepirkuma maisiņiem. Par pēdējiem sanāktu īpaši garš stāsts, vaidzēs saņemties un blogā uzrakstīt. WWF ideju palaist Latvijā lielos zālēdājus arī minētais zoologs diez cik atzinīgi nevērtēja- sak, neesot šiem dabīgo ienaidnieku, vilki vairs tik lielos baros, lai sumbru pieveiktu, nedzīvo. Saimniecībām ( zemnieki taču īstā dzīves veida nesēji ) nodarītais posts neesot paredzams. Bet attiecībā uz mežu ciršanu taču normatīvos aktus neviens nav atcēlis - mežniecībā ciršanas biļete tāpat jāsaņem, un kādos gadījumos to dot vai nedot nosaka likums. Cita lieta, ka likumu sāk piemērot purnam, ja tas ir tas, par ko cepšanās, tad piekrītu - TĀ NAV JĀBŪT!
Tieši tā - šīs akcijas rezultātā man ir pāris dežūrējošas audekla iepirkuma tašas un RIMI pudeļu tašas. Pēdējā ļoti ērti nest visu veidu pudeles, tetrapakas utt. Ļoti liels labums un saprātīga akcija.
Schnirks - paldies! Par tiem bagātajiem "zaļajiem", kas var ar kuģiem gadiem apkārt braukāt, kas var apturēt ar kodolatkritumiem pilnus vilcienus, lai tie nenonāk paredzētajās ( un piemērotajās ) pārstrādes un uzglabāšanas vietās, biju piemirsis. Vanderfons - par ērtumu nemaz neiebilstu, par ekoloģiskumu gan ir nopietnas šaubas. Prorams, ja par būtiskāko faktoru neuzskata redzamo daļu - plivināšanos krūmos un nesadalīšanos.
ja mana vienīgā iespēja izdzīvot ir nocirst to mantoto mežu, tad ko man darīt? tikt pie vieglas naudas un kādu laiku tomēr eksistēt, vai tomēr necirst un meklēt kaut kaut kādas haltūras, kuras šobrīd Latvijā nav? ko darīt, ja manā mežā ir tas melnais stārķis un tieši to mežu es gribēju nocirst,lai varētu eksistēt? ko? protams, ja ir sirdsapziņa un saprāts, skaidrs necirtīšu to mežu, nu vismaz otrajā gadījumā. jo to aizliedz likums, nu vismaz vidējam latvietim. visticamāk, ka tie kas te apgrozās maz nojauš par lietām ar kurām jāsaskaras tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tas mežs ir vienīgā iespēja izdzīvot. protams sēžot savā zolitūdes dzīvoklī tu ņem un puksti ka re kā izcērt tos Latvijas mežus, nu un? kāda tev tur daļa? jo tev kundziņ redz ir paveicies, vecāki ir bijuši perfekti un nav aizrāvušies ar alkoholu un visu savu dzīvi esi pavadījis uz paklāja, tāpēc tu nesaproti kāpēc kāds izcērt ( vajadzības dzīts) to mežu. un nesāciet tagad runāt par to ka nevajag ar to alko aizrauties tad viss būs labi, uz to es teikšu AIZVER MUTI! jo ir tā ka dažiem šīs un iespējams arī citu valstu cilvēkiem vienkārši nav lemts būt tur kur esmu es vai tu vai šlesers. vienkārši nav lemts. un tā bezcerība kaut ko da jebko sasniegt noved pie tā alkohola un no tā izrietošajām sekām. bet ir cilvēki kuri nelieto alkoholu un strādā smagāk par mums visiem kopā un tā pat neko nesasniedz un tā ir vissūrākā realitāte. un tas ka mēs cepamies par to ka kādam tūlīt atļaus izvarot kāpas ir pilnīgs štrunts,jo atļaus, pukstēsim mēs vai nē, tur tajos gaiteņos citi likumi valda. par ko bija diskusija?
Kurlander, tik pat labi varu pateikt - pats aizver muti. Izcirst mantotu mežu nav liela māksla. Turklāt, ja Tev vajag mantojumu izdzīvošanai, tad neesi to pelnījis. Un to kāpēc dzīvoju pilsētā diez vai zini. Un ja piesauc Šleseru, tad cerams zini kur un kā viņš ir dzīvojis bērnībā un kā sasniedzis to kas ir tagad?
Tieši tā, var pateikt un iespējams ka vajag, lai es aizveros un miers mājās. un visi būs apmierināti bet vai tad neizmantot to kas dots? ja vajadzība spiež? un to vai kāds ir kaut ko pelnījis vai nav,ne man un iespējams,ne Tev spriest.kamēr nezinām visus faktus par konkrēto cilvēku un situāciju
Ekoistam labākais citāts par indiāņiem: 'Mēs zemi nemantojam no saviem senčiem,bet aizņemamies no saviem bērniem...'' Ja visiem būtu tāda domāšana, tad viss būtu kārtībā.
Joe-tā vispārināti nevar teikt,tas tas pats,ka visi vīrieši cūkas,ja viens aizgājis pie citas. Kurlander-pēc savas pieredzes varu teikt,ka alkohols rada eiforiju uz īsu laiku,vēlāk sākas depresija.Tā tas ir visās jomās,arī ar mežu.Kamēr ir mežs,ko cirst un pārdot ir labi,bet visam kam ir sākums-ir arī beigas.Tev liekas,ka cilvēki,kuri pārdeva savus mežus un zemes tagad dzīvo labi?Tas bija viņiem tikai viens eiforijas mirklis un tagad depresija ir vēl lielāka.
Mums vienmēr ir izvēle. Vai gūt ātru un vieglu peļņu, grābjot un cērtot tūlīt un daudz, vai plānot savu saimniekošanu, rēķinoties ar nākotni. Ir viegli manipulēt ar to, ka vajag jau tagad, bet grūtāk atbildēt, kas paliks bērniem un mazbērniem. Procesi dabā nekādi neatbilst tādiem laika posmiem kā vienas Saeimas vai valdības laiks, īstermiņa un pat ilgtermiņa kredīta atdošanas laiks.
Laiku pa laikam dažādos laikrakstos parādās raksti, kuros tiek pelta dabas aizsardzības sistēma Latvijā, apsūdzot valsts iestādes un dabas aizsardzības speciālistus apzinātā kaitniecībā un pārcentībā. Latvijā esot par daudz aizsargājamo teritoriju, par daudz dažādu sugu un biotopu tiekot sargāts, nekur citur Eiropā tā nedara. Dara gan un pat vēl vairāk!
Spānijā ES nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) aizņem 28% no valsts teritorijas, Slovākijā vairāk kā 30%, Igaunijā 16%, Eiropas Savienībā vidēji 17%. Latvijā patlaban Natura 2000 teritorijas aizņem 11.9% no valsts teritorijas. Lai labotu pagātnē pieļautās kļūdas un atjaunotu Skjernas upes dabisko tecējumu, izjaucot sabūvētos dambjus un kanālus, kā arī lai panāktu, lai atgriežas griezes un stārķi, Dānija ir iztērējusi jau 11 miljonus eiro! Vai mēs arī to gribam? Uz to pusi jau ejam, jo daudzām aizsargājamām dabas teritorijām drīz jau robežzīmes nevajadzēs, jo teritorijas būs palikušas kā salas izcirtumu jūrā.
Par nocirstu mežu iegūtu naudu vai apēst tikai vienu reizi, bet, saprātīgi saimniekojot, arī aizsargājamā dabas teritorijā var gūt ienākumus. Piemēram, Bornholmas ezera (Zviedrija) apkārtnes zemnieki sēj labību, lai migrējošiem putniem būtu, kur baroties un atpūsties, savukārt paši zemnieki pelna ar viesnīcu un restorānu pakalpojumiem tiem cilvēku tūkstošiem, kas ierodas šai apgabalā vērot migrējošos putnus. Savukārt Francijā farmācijas firma „Wileda” apmaksā ārstniecības augu vākšanu nacionālajā parkā, kā arī maksā subsīdijas zemniekiem, kuri gana lopus šajās pļavās.
Vai tad Latvijā nemāk ganīt govis un sēt labību? Vai tad mēs nemākam cept maizi, kādu var nogaršot tikai mūsu novadā? Vai tiešām vienīgā dabas vērtība, ko mūsu prāts spēj aptvert, ir ceļmalā nokrauta baļķu kaudze? Jau tagad Latvijā papildus maksājumi pienākas tiem zemniekiem, kas apsaimnieko no dabas viedokļa vērtīgākās lauksaimniecības zemes vai apzināti nepieļauj kaitējumu dabai. Tādēļ nevaram piekrist, ka dabas aizsardzība zemniekiem rada tikai zaudējumus. Tāds pats atbalsts kā lauksaimniecības zemēs ir pieejams arī mežu īpašniekiem gan no ES lauku atbalsta fondiem, un, cerams, ka likumam par kompensācijām zemes īpašniekiem aizsargājamās dabas teritorijās arī drīz nauda atradīsies ( uz šo brīdi ir jau izmaksāti 3 miljonu latu) .
Nevajag sevi tik ļoti izcelt un teikt, ka mums viss ir sliktāk kā citur Eiropā. Tur arī ir gan aizsargjoslas ap ūdeņiem, gan buferjoslas ap tīrumiem, gan aizsargājamās dabas teritorijas. Tikai tur cilvēki saprot, ka tīrs ūdens, svaigs gaiss, sugu, biotopu un ainavu dažādība ir viņu pašu labklājības sastāvdaļa un vienas no fundamentālām pamattiesībām. Cerams, ka arī Latvijā cilvēki to sāks novērtēt. Dabas bagātība ir ne tikai baļķu kaudze ceļmalā....
Pilnīgi Tev piekrītu Aitin,citi to saprata,tad,kad vairs nebija to vērtību.Mūsējie no tribīnes arī skaļi bļāva,ka naturālā saimniecība nekur nav ienesīga un ar to nevajag nodarboties.It kā ienesīgums visur pirmajā vietā...Kad atgriezos no Nīderlandes,sapratu cik esam bagāti ar mežiem,laukiem,augsni,bet neprotam to bagātību savādāk izmantot,kā tikai pārdodot.Es arī vecā lapu kaudzē saskatu peļņas iespēju.
Kurlander:ne man un iespējams,ne Tev spriest.kamēr nezinām visus faktus par konkrēto cilvēku un situāciju
Matu skaldīšana, pa lielam, kad tā saka. Acīmredzamais bieži vien ir visticamākais, jo vidējais mazais cilvēks pēc dabas ir slinks, alkatīgs un daudz smēķē. Mežs ir vērtējams bināri: ir plus lielums - vai arī ir 0. Maniem paziņām ir lauku māja Ziemeļvidzemes dabas liegumā, piejūrā. Viņi man stāstīja, kā Emsis, laikā, kad vēl nezaudēja čemodānus ar skaidru naudu, rūpējies par alkšņu jaunaudzēm grāvjos vai to tuvumā. Pašaizliedzigi rūpējies, it kā tie būtu viņa personīgie. Vispār Ziemeļvidzeme ir viens liels dabas rezervāts, tāpēc arī mana lauku māja atrodas tajā, ar dzērvēm, stārķiem un bebriem blakus tai.
+++Aitinaa ! Par izdzīvot nocērtot mežu...Vēl nesen plaši izplatīta bij šitāda shēma.Omītei(-im)ir mežs,mazdēls grib auto,dīc ,dīc un izdīc.Tālāk -300-tais bembis ar lielu katlu un ...Par atlikušo naudu apglabā mazdēlu. Laukos ir visādi,ziemā daudzbērnu ģimene nokurina mājas starpsienas sildoties,blakus LVM (150-200 m)kritalas un nokaltušos var kā mazu TEC apkurināt! Karpfeļdārzs kā omei puķu dārzs,bet nekad nav manīti kaimiņiem talkā palīdzot,kur mierrīgi varētu ziemai kartupeļus nopelnīt. Turpat vecam unkam asaras birst par nokaltušiem ošiem(neviens nezin kāpēc ,bet osis Kurzemē burtiski iznīkst,mēģina saistīt ar klimata izmaiņām),nu neko zāģē ,malka pašam un radiem.
Pensiju ieturēšanas likumprojekta izstrādātāji bija Labklājības ministrija - ZZS. Nelikumīgos likumus pieņēma Saeima, pamatā koalicija ar lielākajām frakcijām TP un ZZS priekšgalā.
Es par attiexsmi vairaak. Kas skar Buldozera riiciibas veidu, tad jau agraak saskaaros netaa ar teemu, kur pilniigi viennoziimiigi izpaudaas attiexsme pret vidi, tas bij staasts k kas par ostu, shkjiet, kur arii Godmanis bij iesaistiits. Veel viena lieta, par likumu. Mees zinam, piemeeram, kas notika ar pensijaam. Shobriid faktiski valsts ir iegraabusi vismazaakaizsargaato kabataas taa ka taadaa bez% krediita, kuru ... varbuut atdos, tiem, kuri izvilx... Un veel , es domaaju, likumi, ka zinams, ir staipaami. Un, manupraat, nav visai svariigi, vai tas vecss kempings. Pieljauju, man tiiri emocionaali ir pretestiiba pret Buldozerismiem, jo.., ja jau kadam arii domes deputaati ir "piede...", tad par ko vinjsh vareetu uzskatiit pensionarus.
Lai vērtētu vai var tur transformēt vai nē, ir tikai Aizsargjoslu likuma 6.panta mērķis- (1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Likums nenosaka, ne konkrētu koku skaitu, ne metrus.. diemžēl...
