 |
rendijaPar sevi: Esmu spītīga un ejiet jūs visi pie Velna! :P ko gribu šeit, to daru! Tā lūk! |
|
- Parādīti: no 1 līdz 5
- 1
- Kopā: 5
Laimīgās beigas
Nu ko, Rīgas pilsētas svētki beigušies. Nabadzīgā fantāzija izsmelta un realizēta. Ideju nāve uz neierobežotu laiku...
Dzīves ironija.
Var jau būt, ka pastaigas gar kapiem, nav labāk izvēlētais dabas baudīšanas maršruts. Tomēr, tā nu ierastā solī garām dārziņiem, cauri mežam un pa smilšainu celiņu tālāk, gar kapiem. Līdz pamanīju šo...kapakmeni, kuram biju uzkāpusi.
Pagātne
...Māja zemei tuvāk
Piegulst vien.
Un pagājība
Nākotni
projām dzen.
Tik sen.
Levitācija
Starp debesīm un zemi. Starp sevi un tiem citiem... Dažkārt ir tik patīkami distancēties no visiem un visa! Vienkārši baudīt mirkli, sevi. Savas domas un savas pastāvēšanas faktu.
Kad dzīve(un tie citi) nesteidzīgi turpina savu gaitu. It nemaz neliekoties par tevi ne zinis. Drošības sajūta. Idille. Piederība šim mirklim. Mieram.
Uzticēšanās tai videi, kurā atrodies. Citi tikumi. Citi likumi. Neviens nodzerts muļķis netešas tavā virzienā, lai dalītos savu domu filosofiskajā virzienā. Neviens sekstūrists nevervelē savā mēlē kārtējo piedauzīgo piezīmi, domājot, ka visa pasaule ir viņu deserta šķīvis.
Ehh... Vari atļauties pētīt kukaiņu nesteidzīgo vazāšanos. Tamborēt ar zāles stiebriem? Kaut vai... levitēt.
Draudzības dienas
Pienāk brīdis, kad saproti, ka tev ir jāieņem viena jeb otra pozīcija attiecībā uz tām vēsmām, kuras caurstrāvo tavu valsti.
Arī tad, ja esi miermīlīgs cilvēks, kuram pat mušu apbižot nekārojas. Diemžēl, mazāk miermīlīgie pilsoņi nospļaujas par tavu neitralitāti. Un savas negācijas ražo, izmet pasaulē ar irracionālu spēku.
- Parādīti: no 1 līdz 5
- 1
- Kopā: 5
