suņa dzīve...

Lutums | 13:25 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Feinas bildes, dažas pat ļoti aizkustina.

Vaarna | 13:38 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Iesākumam nav slikti

cenz | 13:43 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

tas acu skatiens, kāds nu kuram, bet ir kaut kādu sajūtu pildīts

Morsitis | 13:48 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

emocijas un raksturi šiem zvēriem ir visdažādākie - rotaļnieks, iebiedēts, aizmirst, apnicis, sargs, mūžīgi izsalcis, kašķis utt. utjpr... bet KATRS suns Tevi novērtē... un lai arī Meitenes (ar lielo M) par suņiem rūpējas, tos kopj un baro, KATRS no suņiem zin, kur atrodas...

Anonymous | 13:52 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

attēlā PIECi - panks. :) ar grebeni. :))

REX | 14:17 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

5., 9., 14. bildes aizrauj:)

Andreass | 14:19 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

bet vai tomēr nav vienkāršāk iemidzināt šos dzīvniekus. Kāpēc viņiem jāmokās bez saimnieka patversmēs. Jā, iemidzināšana tas ir briesmīgi, bet, manuprāt, labāk nekā visu mūžu patversmē nodzīvot.
Nav jau daudz cilvēku, kas būtu ar mieru pieņemt pie sevis pieaugušu suni no patversmes.
Kucēniem vēl ir iespējas atrast saimniekus, bet pieaugušiem suņiem, tās ir minimālas iepējas.
Bet tas viss augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi IMHO.

Morsitis | 14:23 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Andreass: varbūt arī, ka tas ir vienkāršāk, bet tomēr tā ir dzīva dvēselīte ar miesu un asinīm... vienu reizi man nācās tēlot dievu tikko dzimušiem kucēniem, atlasīt 5 no 10... skarbi.. pārāk skarbi... un man i pazīstami vairāki cilvēki, kas i ņēmuši jau pieaugušus suņus uz mājām.

Tripod | 14:48 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

vienmēr! PAR suņiem

cenz | 14:48 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

personīgi mums nebija lielu problēmu paņemot pieaugušu (4,5 gadi)suni no patversmes...jā, sākums grūts, bet arī ar kucēnu nav viegli..pēc mēneša kopdzīves mums bija viss čikeniekā, lai nu, kas tad mazo bērnu niķi un stiķi nebija jāpiedzīvo :)

Anonymous | 16:41 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

njā...reportāža ar patiesu noskaņu......

runājot par patversmi kā tādu.....labāk tomēr, ka dzīvnieks ir patversmē, nekā uz ielas, vai ar nemīlošu saimnieku.
Patversmē dzīvniekam ir jumts virs galvas, ēdamais un viņi ir mīlošu un gādīgu cilvēku aprūpē. Nezinu par citām patversmēm, bet šajā- Juglas patversmē jau nu noteikti. Šīs meitenes ir Cilvēki ar lielo burtu...kā jau Morsitis teica.

Katram sunim ir sava vēsture kā šeit nokļuvis, bet vistraģiskāk, ja nokļuvis cilvēku nodevības rezultātā.....:(
Suns ilgi, bet varbūt visu savu mūžu gaidīs atnākam savu saimnieku, kuram kādreiz devis savu mīlestību...ieklausīsies skaņās...varbūt atskanēs sirdij tuvās balsis....
...viņam nesaprast, ka ir iemainīts pret jaunu dzīvokli, ...jo redz, tanī sunim nav vietas........un vēl simtiem iemeslu nodevībai, ko arī man nesaprast.......

ENI | 16:53 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

10. uzrunā.

Mumins | 21:43 19.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Skumji, pat ļoti skumji, ka tik daudz pamestu sunīšu... pie visa vainīgi mēs paši - cilvēki!!!

Anonymous | 19:45 20.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Cilvēku vienaldzībā un neizdarībā dzīvnieks nav vainīgs, skumji redzēt ko tādu, iedomāties pat to ir skumji.

runche | 21:41 20.09.2008 | Atbildēt uz komentāru |

vienaldzība nogalina