rekvizīti revolūcijai

Autora komentārs:

tikšanās ar Aleksandru Shaburovu - Zilie deguni. ar nejauši un jauši pa starpu ieklīdušiem Dāga Viduleja un ne tikai mākslas darbiem. hudožnieks (от слова "худо"!) zināja stāstīt, ka wisko stāstīt var ilgi, ka kā 100-kājis (krievu 100-kājim gan tikai 40 pakaļkājas!) lāgā nezina, KĀ liek uz zemes savas 40 kājas, tā hudožniekam nav jābūt teorētiķim, ka [pos†padomju] modernās mākslas avoti €iropas klasiskā glezniecība, Bizantijas ikonas, pagājušā gad-100-ta pirmās 1/2-es avangards un sociālis†iskais reaļizms. un tā vietā, lai par fotogrāfiju "miliču skūpsts" pateiktu, ka plaģiāts no amīšiem, tikai kruķu vietā paņemti musori, teoretizēja 4 min. citēja arī Gogoli - Gogolis esot teicis, ka māksla ir tēlains veids, kā runāt par sociāli nozīmīgām tēmām. te nu cara tētiņa ohrankas ziņotājs nogavņījis - aizliegts nav mākslā runāt par sociāli nozīmīgām tēmām, bet tas ne mākslas, bet publicistikas uzdevums. tādēļ jau Padumjās varas laikā māksla bija ejoša prece, ka publicistika bija fufelis un māksla uzņēmās publicistikas funkciju. bet sākuši zildeguņi bija ar to, ka saskatījušies wisko, ko dara hudožnieki, sapratuši, ka tas viss 50:50 fufelis / parodēšana un ironizēšana par to, nezin ko tur nezin kur un nolēmuši, ka ne ar ko nav sliktāki un sākuši ironizēt par wisko un parodēt parodētājus. visādi programmātiski video ar daudziem uzrakstiem kadrā, pilni ar atsaucēm uz atsaucēm un vienkāši atsaucēm. bija interesanti, bet, kā es redzu, daudz bezgaumības. jā, gandrīz saēdos ziepes - 4. stāvā zaķis promaucēja nāves jūras (bet ne NONNAS!) produktus - izskatās pēc marmelādes vai kā cita ēdama. iedevu zaķim par tām ziepēm 37% atlaidi "пожизненно" uz fotō darbiem!