Maksimums ar minimumu līdzekļu

Attēls 1

Anotācija:

Lekcija paredzēta iesācējiem, fotografējošiem ar tā saucamajiem "ziepjutraukiem", un palīdz "izspiest" no aparāta vairāk.

Lekcija:

Arī ar mazajām kompaktkamerām ir iespējams panākt veiksmīgu rezultātu - fotogrāfijas, kas panāk tā saucamo “wow” efektu, kad skatītājs paliek ar muti vaļā.
Šāda efekta panākšanu nosacīti var iedalīt divās daļās - vispirms ir perfekti jāparzin un jājūt fotoaparāts, jāzina ko ar to ir ispējams panākt, kādas ir tā iespēju robežas un kā izspiest maksimumu.
Otrais etaps ir fotogrāfiju pēcapstrāde datorā, vairumā gadījumu nav vajadzīgas dārgas un sarežģītas programmas, pietiek arī ar vienkāršākām un pat par velti pieejamām, lai veiktu dažus uzlabojumus, kas fotogrāfiju padara baudāmāku.
Šajā rakstā galvenokārt apskatīšu to, ko var panākt (un ko nevar) ar pašu fotoaparātu, mazliet pieskaršos arī pamata korekcijām datorā.
Diemžēl, arī šim rakstam nebūs pievienoto bilžu, taču, rakstot nākamos, centīšos laboties.

Ar digitālo kompaktkameru parasti saprot žaketes kabatā vai somiņā nēsājamu, nelielu fotokameru, kurai uzsvars ir likts uz lietošanas vienkāršumu, dizainu, un citām “fīčām, nevis lietošanas ērtumu. Šādos aparātos parasti nav manuālo režīmu, kuros pašrocīgi varētu mainīt slēdža laikus vai diafragmas atvērumu.
Pats jau vairāk kā gadu lietoju Canon Digital Ixus 40, kas nu jau labu laiku kā noņemts no ražošanas. Fotoaparātam ir metāla korpuss, kas padara to izturīgāku, esmu uzlicis arī ekrāna aizsargu, jo Ixus sērijas ekrāni ir samērā trausli un mēdz vienkārši mehāniski saplīst. Šāds ekrāna aizsargs, kurš kopā ar piegādi no ASV izmaksā aptuveni 5 latus, būtiski samazina šādu bojājumu iespēju.
Rakstā tiks aplūkotas Ixus fotoaparāta iespējas, taču pamatprincipi ir tie paši. Tādēļ, iesaku apbruņoties ar devu pacietības, sava fotoaparāta pamācību (vērtīga lieta, starp citu) un ķerties pie lasīšanas.

Vairums kompaktfotoaparātu ir sākotnēji iestatīti automātiskajā režīmā. Manam Ixus bez automātiskā režīma ir vēl sekojoši: Manuālais, Digitālais makro, Portretfoto, Nakts uzņēmums, Bērni un dzīvnieki, Telpās, Zemūdens foto.

#1. Īsi par katru režīmu.
1.1 Auto
Šajā režīmā iespējams vien izvēlēties attēla kvalitāti, izmēru, nomainīt zibspildzes režīmu un ieslēgt taimeri. Šo režīmu praktiski neizmantoju, var mēģināt to lietot kādu burziņu apstākļos, kad nav laika veikt pat dažus pamatiestatījumus.
1.2 Manual
Režīms, kurā mans fotoaparāts atrodas pastāvīgi.
Ļauj mainīt ekspozīcijas kompensāciju, baltā balansu, ISO, likt dažādus efektus, makro un bezgalības fokusēšanās, daudzu secīgu attēlu uzņemšanas iespēja, utt.
Iesaku turēt ISO uz 50 (vai citas zemākās vērtības), ekstrēmas vajadzības gadījumā drīkst palielināt, bet parasti ne vairāk par 200, jo pēc tam atēls ir skatāms tikai fotoaparāta ekrānā, par tā pilnizmēra izdruku (kaut vai A4) nav ko domāt.
1.3 Digital macro
Režīms, kuru saprātīgi lietojot, var panākt labas, piemēram, kukaiņu bildes.
Šajā režīmā tiek izmantot kameras spēja nofokusēties uz tuvu attālumu, manā gadījumā aparāts spēj nofokusēties uz priekšmetu, kas ir 3cm attālumā no objektīva. Tas būtu “parastais” jeb optiskais macro, kad necieš bildes kvalitāte. Ar digitālo macro var lietot arī pietuvināšanas jeb zoom funkciju, kukaini pietuvinot vēl tuvāk. Tiesa, tas tiek darīts izgriežot attēla daļu, un tad to izstiepjot, trūkstošos pikseļus vienkārši piedomājot klāt. Tādēļ ar digitālo tuvināšanu aizrauties nevajadzētu, mazliet pietuvināt var, bet tikai mazliet, un arī tad bilde prasīs kārtīgu pēcapstrādi.
1.4 Portrait
Praktiski nelietoju, portretus bildēju manuālajā ar paša veiktiem uzstādījumiem. Pieļauju, ka šajā režīmā tiek vairāk atvērta diafragma un fokuss likts uz tuvākiem objektiem, bet sev vēlamo rezultātu šajā režīmā vēl neesmu sasniedzis.
1.5 Night Snapshot
Interesants režīms, ja pielieto uzmanīgu trokšņu noņemšanas režīmu, sanāk tīri tā neko bildes, diemžēl ISO tiek likts neadekvāti augsts, kas daudzējādā ziņā bildi sabojā. Bet ne par to stāsts.
Režīmā tiek kombinēts zibspuldzes uzliesmojums (spēcīgs!) sākumā, ar ilgāku ekspozīciju. Tādējādi, pateicoties zibspuldzei, ir labi izgaismots priekšējais plāns, nofiksētas objektu kontūras, neļaujot tām izplūst lielā slēdža laika dēļ, kas savukārt panāk aizmugurējā plāna izgaismojumu. Šis režīms piemērots fotografējoties, piemēram, uz Ziemassvētku rotājumu fona.
Diemžēl, augstais ISO mazliet sabojā šo režīmu, tādēļ jācenšas kombinēt šos uzstādījumus manuālajā režīmā.
1.6 Kids and Pets
Režīms piemērots kustīgu objekta, sporta fotografēšanai, arī fotografēšanai braucot mašīnā. Lielākas iespējas noķert neizplūdušu kadru ar kustīgiem objektiem bez zibspuldzes lietošanas
1.7 Indoor
Nekas labs. Automātisks ISO, zibspuldze, labs režīms burziņu vajadzūbām.
1.8 Underwater
Nav sanācis ievērtēt, jo vajag ūdens necaurlaidīgo apvalku. Spēļmantiņa :)

Tagad par būtisko.
#2. Praktiski paņēmieni lai panāktu labu rezultātu fotografējot.

Problēma: Bildes, kas bildētas ar šādiem mazajiem digitālajiem fotoaparātiem, izskatās plakanas. Fotografējot portretus, cilvēks “pazūd” uz fona.
Iemesli: Mazās, un līdz ar to nekvalitatīvās optikas dēļ, fotoaparāta autfokusam ir tendence nošaut greizi, jo tas nevar lāgā saprast, kurā brīdī objekts ir ass un skaidri saskatāms. Kā atceramies no raksta par parametru ietekmi uz fotogrāfiju, vairāk aizvērta diafragma liek vairāk objektiem izskatīties asiem. Tādēļ, tāpat kā pavāra kļūdas slēpj kečups, tā autofokusa kļūdas tiek maskētas ar aizvērtu diafragmu, kas izraisa bildes plakanumu.
Risinājums: Piespiest aparātu atvērt diafragmu. Parasti to panāk, ieslēdzot makro režīmu, kad aparāts atver diafragmu līdz maksimumam (parasti) un maina tikai slēdža laikus. Ja objekts ir par tālu, un aparāts nevar nofokusēties, var izmantot zoom funkciju (nedaudz). Viens solis ar zoom, un minimālais/maksimālais fokusa attālums makro režīmā kļūs lielāks - kamera spēs nofokusēties uz objektiem tālāk no tās.

Problēma: Fotografējot pret debesīm/logu/lampu cilvēks ir tumšs, bet debesis/whatever - labi saskatāmas.
Iemesls: Fotoaparāts mēra gaismas daudzumu, kas krīt uz matricas, un rēķina, cik aptuveni būtu nepiciešams kadram. Ja lielu daļu no kadra aizņem gaišs objekts, fotoaparāts pielāgosies tam. Šādām vajadzībām ir paredzēta ekspozīcijas korekcija un AEL (Auto Exposure Lock).
Viens paņēmiens būtu (ja bildējam cilveku uz gaišu debesu fona) pieiet cilvēkam tuvu klāt, tā lai pa visu kadru būtu redzama viņa seja. Tad nospiest slēdzi līdz pusei, ļaut kamerai nofoksuēties, un nospiest AEL pogu (skatiet kameras pamācību). Pēc tam var atkāpties, iekadrēt to kas vajadzīgs un fotografēt. Debesis būs gaišākas, cilvēks labāk redzams.
Ja lietojat statīvu, var uzņemt divus vienādus uzņemumus - vienu kur gaisma mērīta pret debesīm, otrā - pret cilvēku, un tad samontēt vienu, ar labi izgaismotām debesīm un labi saskatāmu cilvēku. Šo metodi sauc par HDR (High Dynamic Range) un to plašāk domāju aplūkot kādā no nākamajiem rakstiem.
Otrs variants ir lietot ekspozīcijas kompensāciju, iestatot to uz pozitīvu vērtību, teiksim, +1. |Rezultāts būs līdzīgs kā iepriekšējā gadījumā.

Problēma: Nesanāk uzņēmumi uz ielas, tumsā.
Iemesls: Pārāk amz gaismas, grūti noturēt aparātu, kustīgi objekti.,
Risinājums: Ieslēgt kameru manuālajā režīmā, uzstādīt, piemēram, 1 sekundi ilgu ekspozīcijas laiku un ieslēgt zibspuldzi. ISO atstājam zemu. Vajadzētu nostrādāt. Ideālā variantā vēl piedalās arī statīvs.

Problēma: Fotografējot telpās ar zibspuldzi, fotogrāfijas pārgaismojas, ir sarkanas acis un sejas.
Iemesls: Diemžēl, tā ir iebūvēto zibspuldžu problēma. Tieša gaisma sejā nav vēlama, izņemot, gadījumus, kad vajag piegaismot ēnas (piemēram, mežā, sniegainā un saulainā dienā iebūvētā zibspuldze ir noderīga lieta). Vislabāk mazo kompaktkameras zibspuldzīti nelietot, ja jālieto - mēģināt to slāpēt vai novirzīt, par to pastāstīšu vienā no tuvākajiem rakstiem.

Problēma: Fotogrāfijas izskatās blāvas un nedabiskas
Iemesli: Automātiskajai ekspozīcijai patīk pārgaismot bildi, tā teikt, drošs paliek drošs.
Risinājums: To var labot, un nav pat obligāti nepiciešams Photoshop. Atveram attēlu ar jebkuru mazliet advancētāku attēlu apstrādes/apskates programmu (ACDSee (maksas), Xn-View (bezmaksas, www.xnview.com) Picasa (bezmaksas), Microsoft Office Picture Manager (bezmaksas, bet tikai kopā ar Microsoft Office), atrodam, kur var mainīt gaišumu (Brightness) un kontrastu (Contrast). Palielinām mazliet kontrastu, mazliet mazāk samazinām gaišumu.

Problēma: Gribu, lai asumā būtu objekts kadra labajā/kreisajā/augšējā/ apakšējā malā, bet tas piedāvā fokusu tikai “pa centru”
Iemesli: Slikāka optikas kvalitāte tuvāk malām, tādēļ autofokuss nemaz necenšas fokusēt šajās zonās
Risinājums: Lietot Auto-Focus Lock (AFL) funkciju. To veic, pavēršot kameru un iekadrējot objektu pašā kadra centrā, nospiežot slēdzi līdz pusei, atļaujot kamerai nofokusēties un tad piespiežot AFL (skatīt fotoaparāta instrukciju) pogu. Pēc tam var iekadrēt objektu tā kā vajadzīgs un uzņemt kadru.

Problēma: Braucu mašīnā, gribu uzņemt ainavas, bet sanāk izplūdušas. Shutter-priorit režīma aparātam nav.
Iemesli: Aparāts nezina, ka vajadzētu lietot mazāku slēdža laiku, jo atrodaties kustībā
Risinājums: Lietot Kids and Pets režīmu. Nevajadzētu lietot zoom, jo palielinoties fokusa attālumam, samazinās diafragmas atvērums un fotoaparātu ir arī grūtāk noturēt tā, lai bilde neizsmērētos.

Kopumā:
Iesaku:

* noteikti pēc iespējas mazāku ISO vērtību, nekādā gadījumā “Auto”
* lai izceltu objektus, lietot macro režīmu, arī tad, kad tas it kā nav nepieciešams
* neaizrauties ar digitālo tuvinājumu, jo tas slitki ietekmē attēla kvalitāti
* ja iespējams (fotoaparātam ir vītne lai to varētu uzmontēt statīvam), tad lietot šo neatsveramo rīku sliktākas gaismas apstākļos. Tas palīdz arī iekadrēt kadru pareizāku (ātrāk pamanīt šķībus horizontus, utt)
* neaizrauties ar zibspuldzi (par to būs kāds no tuvākajiem rakstiem)
* EKSPERMENTĒT! :) Un tad jau izdosies :) Katram pašam jāatrod savas metodes, šeit uzskaitītās lai kalpo tikai kā iedvesmas avots!



attēls no www.sjcontent.com...
Lekcija oriģināli publicēa versatile.six.lv...