Makro – lielāks asuma dziļums.
Attēls 1
Anotācija:
Fotografējot no ļoti maziem attālumiem bieži ar mazu diafragmas atvērumu neizdodas panākt vēlamo asuma dziļumu.
Lekcija:
Šajā fotoskolā aprakstīšu vienu no veidiem, kā panākt lielāku asuma dziļumu.
Šis paņēmiens balstās uz to, ka tiek fotografēti viena objekta vairāki kadri iestatot asumu uz dažādām objekta vietām (priekš-, vidus-, aizmugurējais plāns).
1. At
2.
3. Pār
4. Izg
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM:
Motors | 23:56 22.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Piegājiens interesants.. :)
Anonymous | 08:04 23.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Es šitam izmantoju spec softu kas pac sakrāmē n-tās bildes vienā asā bildē.
Combin
petersonsphoto | 11:50 23.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
es tomēr izmantotu stikla DOF tabulas... tā pamatā arī dara pie makro bildēšanas- strādā ar lineālu, bez čakara
Salmis | 17:02 23.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
pārbaudīts veids, tomēr droši vien piemērojams tikai laboratorijās, kur strādā ar mikroskopiem, jo jāiegulda afigennais darbs (jābūt daudz izejas kadriem, kuriem asuma attālums mainās precīzi pa milimetriem) un mēroga izmaiņas pie asuma regulēšanas patiešām to visu ļoti sarežģī. Tas gandrīz tas pats, kas līmēt šopā panorāmu no 30 kadriem.
pasp
Fons | 19:58 23.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Kā es jau rakstīju fotografējot no ļoti maziem attālumiem bieži ar mazu diafragmas atvērumu neizdodas panākt vēlamo asuma dziļumu turklāt pie pilnīgi aizvētas diafragmas objektīvi zīmē vissliktāk un arī fons bieži vien iznāk pārāk ass. Šī fotogrāfija ir salikta no 3 bildēm un apstrāde prasīja kādas 5 min.
www.fotoblog.lv...
CerambyX | 20:23 23.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Nu fona blurs patiešām varētu būt tāds vienīgais nopietnais arguments. Taču tāda "problēma" jau g.k. rodas ja bildē ar īsiem sitkliem (50-60mm), bet parasti jau makro izmanto 100+mm garus sitklus, kas fonu sabļuro pietiekami labi, līdz ar to tāda problēma nemaz tik aktuāla IMHO nav.
Jautājums gan - cik daudzos gadījumos patiešām ir svarīgi lai VISS objekts būtu assumā?
Cik nu mana filozofija šajā jautājumā ir, tad galvenais lai asumā ir galvenais objekts bildē (acis, spārni vai kas vēl cits) + vēl mazliet un viss - pārējais nav tik būtiski... :) Arī puķu bildēm tomēr nav tik būtiski, lai būtu maksimāli asumā no vienas ziedlapiņas līdz otrai. Bet protams gaumes i dažādas.
haralds | 20:38 23.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
> pie pilnīgi aizvētas diafragmas objektīvi zīmē visslikt
vair
petersonsphoto | 21:22 24.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
>Šī fotogrāfija ir salikta no 3 bildēm un apstrāde prasīja kādas 5 min.
tad jau tā nav fotogrāfija, tā ir kolāža, montāža, digi-art... bet fotogrāfija tā toč nav. tas ir attēls, kura izveidē tika izmantots fotoaparāts.
Senders | 11:42 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Bildējot dārgakmeņus - īstos, tobiš ne ļoti lielus - pa visu kadru lai dabūtu uz 10x12cm filmas vajag būt gana tuvu un tādos gadījumos pat F45 un F64 nepalīdz... tas pats attiecas uz odu un mušu galvām un tamlīdzīgiem objektiem... OK ar mušām pofig, bet dārgakmēņiem jābūt visiem fokusā citādi viņi ne pēc kā izskatās... tad šis paņēmies noder un tiek bieži izmantots... titānisks darbs, bet alternatīvu nav - fizika neļauj...
haralds | 13:16 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
bet kā izskatās ar tiem mikroobj
CerambyX | 20:26 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Senders - skaidrs, bet tas tik pierāda, ka šāda metode g.k. der tikai studijas apstākļos - t.i. kontrolējamos apstākļos.
Fons | 22:01 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Visas manas šeit publicētās makrofot
CerambyX | 22:52 26.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Nu puķi varbūt nav sarežģīti tādā veidā uzbildēt, bet vai tas ir vajadzīgs? Nu lai puķei visas ziedlapiņa būtu tur no A-Z asumā? :) T.i. vai tiešām tā daudzo kadru sapludināšana Tavās bildēs ir devusi kaut ko tādu unikālu, ko nevar savādāk panākt? ;)
Un es patiešām nevaru iedomāties kā var nobildēt kādam insektam 3 kadrus ar dažādu fokusēšanās punktu, kuros tas būtu identiski vienādā pozā. Un pieņemot ka šāda metode būtu noderīga tikai pie ļoti lieliem palielin
Tā kā mans secinājums, izejot arī no augstāk minētiem viedokļiem, ir ka šī metode patiešām ir specifiska studijas apstākļiem + kaut kādiem objektiem, kur kādam (piemēram pasūtītājam) ir dikti svarīgi lai viss objekts būtu asumā. Ok - varu pat dot piemērus no kukaiņu bildēšanas, kas man tuvāka - šādu metodi izmanto bildējot mazos kolekciju eksemplārus caur binokulāru - sabildē čupu bilžu un tad samet layerus un sapludina.
haralds | 09:05 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
> CerambyX ... bildēt makro (ja nu vienīgi ziedus ne) ar statīvu tomēr ir perversija :P
kā es redzu, bildēt makro (ja nu vienīgi rāpojošus kukaiņus ne) BEZ statīva tomēr ir perversija :P
CerambyX | 13:37 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
haralds - ok, var piekrist - tādat precizējam - bildēt makro kustīgos objektus ar satīvu ir perversija :P
Pārējos gadījumos tad statīvs laikam tikai palīdz.
haralds | 16:39 27.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
pieņemts pirmajā lasījumā!
CerambyX | 23:06 22.10.2008 | Atbildēt uz komentāru |
Īstenībā jau tīri ok metode - taču no derīga tikai nekustīgiem objektiem... Jo tomēr insektam vai citam kustīgam objektam (puķe vējā) novietiejums un konfigurācija telpā mainās ik sekundi, līdz ar to gļuki līmējot vairākas bildes kopā ir neizbēgami... :)
Un no otras puses, ja objekts ir nekustīgs, un ir statīvs pie rokas, tad vnk vieglāk ir aizgriezt diafragmu vairāk ciet, nekā uzņemt vairākus kadrus un pēc tam vēl n-tās minūtes ņemties ar pēcapstrādi :)
Bet varbūt vienā gadījumā no 283, šī metode arī būs noedrīga.