Zvaigžņu kustības bildēšana

Attēls 1

Anotācija:

Ieteikumi, kā nobildēt zvaigžņu kustību (startrails). Atšīrībā no parastās bildēšanas ar vienu garu ekspozīciju, tiek apskatīta metode, kā iegūt bildi, kompilējot to no daudziem secīgiem kadriem.

Lekcija:

Šomēnes ziedoju vairākus vakarus, lai pabildētu zvaigžņu kustību. Atšķirībā no ierastās metodes, kad kadrs tiek uzņemts ar vienu ilgu ekspozīciju, izmantoju bildes kompilēšanu no daudziem secīgiem kadriem. Šeit mēģinu apkopot dažas lietas, kas, manuprāt, svarīgas laba rezultāta sasniegšanā. Šādu bilžu radīšanai nav nepieciešams Photoshop, bet pietiek ar mazu brīvprogrammu Startrails (startrails.de... ). Bildes sanāk kvalitatīvākas nekā vienā garā ekspozīcijā, lai gan tālāk no Polārzvaigznes redzams ka zvaigžņu ceļi veidojas no atsevišķiem punktiņiem.
Kas tad nepieciešams:
-Spoguļkamera (var jau paniekoties arī ar ziepi arī, protams)
-stabils statīvs,
-pults (remore control) vai, vēl labāk, intervalometrs
-vēlams pēc iespējas platāks objektīvs, vai pat fisheye
-Ja bildējam apdzīvotā vietā, lieti noder graduālais filtrs (liekot vēkšpēdus, ar tumšo daļu uz leju, lai notušētu pilsētas gaismas, kuras ir daudz spožākas par zvaigznēm).

Bildēšana:
1) Sagaidām zvaigžņoto nakti. Mēness var būt gan traucēklis, gan bonuss. Ja spilgts mēnesis ir aiz muguras, tas izgaismos ainavas elementus, padarot bildi daudz skatāmāku. Ja mēnesis “lien” kadrā, bilde praktiski pagalam.
2) Izvēlamies bildējamo ainavu. Vēlamais virziens ir ziemeļi, jo, ietverot kadrā Polārzvaigzni, veidosies koncentriski zvaigžņu ceļu apļi. Te arī parādās platleņķa priekšrocības, jo Polārzvaigzne ir samērā augstu. Ja vēlamies nakts bildē ietvert gan Polārzvaigzni, gan ainavas elementus, bez platleņķa neiztikt. Liekam fotoaparātu uz statīva un kompilējam bildi.
3) Uzstādījumi:
Fokusēšana – manual ( citādi fotoaparāts dzenās fokusa attālumu šurpu turpu tā arī nespēdams nofokusēt un būs mums miglu bildes). Iestādam fokusu uz bezgalību pēc skalas (parasti obkjektīviem bezgalība nav galējais stāvoklis, bet nedaudz pirms galējā stāvokļa).
ISO liekam 800-1600. Ja liksim mazāk (piemēram pilsētā), būs mazāk zvaigžņu (tikai spožākās), bet tāpat varam dabūt smuku bildi. konkrētajā piemērā ISO ir 200. Par trokšņiem nav sevišķi jāsatraucas, jo kompilējot daudzos kadrus vienā, trokšņi kompensējas. Bez tam Startrails.com atpazīst trokšņus pēc melnajiem kadriem (skat. zemāk) un samazina trokšņa līmeni.
Bildēšanas režīms - manual
Diafragmu maksimāli vaļā f2,8 līdz f4.
Slēdža laiks 30 s
Slēdža režīmu (drive) liekam uz “Mirror lockup”, lai novērstu pat vismazāko aparāta notrīcēšanu, jo pat viens brāķa kadrs, var būtiski ietekmēt gala rezultātu. SLT kamerām spogulis nav un režīms ir parastais (“single frame”)
Pievienojam pulti (remote control), vai intervalometru (tad “mirror lockup” nevar izmantot, bet varam ieprogrammēt pulti un doties iestrēbt aliņu, atnākt pēc stundas savākt tehniku)
Ja strādājam ar Photoshop, iesaku izmantot RAW formātu, jo tas dos iespēju izvilkt maksimālo zvaigžņu daudzumu, bet RAW jau ir cits stāsts ...
Ja bildējam pilsētā, varam izmantot graduālo filtru ar tumšo pusi uz leju
Uztaisām kontrolbildi un pieregulējam ISO pēc izjūtas – ja bilde liekas par tumšu, palielinām ISO, ja par gaišu – samazinām.
4) Kad viss apmierina, sākam bildēt kadru aiz kadra. Starp kadriem iznāk nelielas pauzes, jo fotoaparātam vajag nedaudz laika bildes apstrādei pēc ilgas ekspozīcijas. Aparātam un statīvam pat virsū neelpojam. Strādājam tikai ar pulti.
5) Bildējam vismaz 20 kadrus (tas aizņem +-20 min), bet jo ilgāk jo labāk. Piemērā 28 kadru bilde.
6) Mājās ejot nobildējam vēl 3 kadrus ar vāciņu uz objektīva - melnie kadri. Startrails programma izmanto šos, lai atpazītu trokšņus.
7) Mājās atveram startrails.exe ielādējam visus zvaigžņu kadrus. Ielādējam melnos kadrus. Nospiežam pogu “startrails”. Priecājamies par rezultātu.