skola.gif
17:44 02.01.2007

Krāsainie filtri b/w fotogrāfijā

Autors: bro-tip

Attēls 1

Krāsainie filtri b/w fotogrāfijā
Krāsainie filtri b/w fotogrāfijā

Anotācija:

!!!
/brīdinu iepriekš - būs daudz jālasa/

Foto piederumu veikalu vitrīnās neiztrūkstoša prece - dažāda diametra un krāsu filtri. Pie tam, vienu sezonu vairumā ir pārdošanā dzeltenie, tad sarkanie filtri. Nepieredzējušo mulsina šāds filtru sortimenta piedāvājums. Arī filtriem pievienotajās pamācībās un foto literatūrā galvenokārt pārskaitītas un aprakstītas filtru pozitīvās īpašības, bet ne vārda nav sacīts, kad fotografējot filtrus lietot nav vēlams.
Visus filtrus paredzēts lietot tikai specifiskām vajadzībām un samērā retos gadījumos, ko nosaka īpaši uzņemšanas apstākļi, arī iepriekš pārdomāta foto sižeta iecere.


Lekcija:

Pieredzējuši, profesionāli fotogrāfi filtrus izmanto ļoti reti, toties efektīvi un mērķtiecīgi. Filtrus vispār nelieto šādos gadījumos:
• fotografējot arhitektūru vai cilvēku grupas, ja sižetā nedominē zaļie un sarkanie toņi;
• uzņemot dabā ainavu, ja grib attēlā saglabāt dabiskumu un perspektīvas dūmaku;
• sliktos gaismas apstākļos, kad ekspozīcijas palielināšana sagādā grūtības;
• fotografējot pret gaismu, kad filtra stikls var radīt liekus, neparedzētus refleksus;
• uzņemot sižetu ar skaidri izteiktu monotonu toņu gammu;
• fotografējot sporta sacensībās un citur, kur ātri kustošu priekšmetu uzņemšanai nepieciešama īsa ekspozīcija;
• reproducējot melnbaltus tonālus vai grafiskus attēlus.

Praksē lieto krāsainos, UV un polarizācijas filtrus. Taču krāsainie filtri ir optiski pārāk blīvi, lai tos varētu izmantot fotografējot uz krāsainām fotofilmām.
Pie krāsu filtru grupas pieskaitāms gaiši dzeltenais, dzeltenais, tumši dzeltenais, dzelteni zaļais, oranžais, gaiši sarkanais un gaiši zilais, kā arī zilais. Visi šie filtri lietojami melnbaltajā fotogrāfijā.

Gaiši dzeltenais filtrs
ir visvairāk lietojamais no visiem filtriem. Tas dod īstenībai tuvu krāsu spilgtumu tonālo atveidojumu. Lieto kā krāsu koriģējošu filtru, kas uzlabo fotomateriālu toņu izšķiršanas spēju, kaut arī paaugstinās negatīva kontrasts. Filtra efekts zūd, ja ekspozīcija ir pārāk liela, bet ievērojami pieaug, ja ekspozīcija nedaudz mazāka par nepieciešamo. Šis efekts novērojams visos gadījumos, lietojot krāsainos filtrus melnbaltajā fotogrāfijā.
Gaiši dzeltenais filtrs ir universāls: to lieto, uzņemot portretu dabā, ziemā, lai efektīgāk uzņemtu sniegotu ainavu, rīta un vakara stundās, kad maz zilo staru, vai arī lai izceltu mākoņainas debesis. Atmosfēras dūmaku šis filtrs izkliedē samērā maz. Var lietot, arī fotografējot ēnā, lai palielinātu kontrastu.

Dzeltenais filtrs.
Šis filtrs aiztur ultravioletos, violetos un zilos starus, bet labi laiž cauri zaļos, dzeltenos, oranžos un sarkanos starus. Tas dod praktiski pareizu krāsu spilgtumu tonālo atveidojumu. Debesis, fotografējot caur dzelteno filtru, iznāk efektīgi tumšas, radot negaisa noskaņu. Filtrs ieteicams, uzņemot ziemas ainavu, bet to nav mērķtiecīgi lietot kalnos, kur tas attēlā pilnīgi likvidē atmosfēras dūmaku un rada vienmuļas pelēkas debesis, kas dažkārt padara kalnu ainavu vizuāli nepievilcīgu. Fotografējot arhitektūras objektus, filtram nav nekādas nozīmes, ja neskaita attēla kontrasta paaugstināšanos. Pavasara ainavā zaļie un dzeltenie toņi arī bez filtra uz fotofilmas jau tāpat iznāk gaiši. No dzeltenajiem gaismas filtriem šis ir pats universālākais.

Tumši dzeltenais filtrs.
Ekspozīcija visiem fotomateriāliem jāpalielina 2 reizes. Šis filtrs dabas oranžos un sarkanos toņus attēlā parāda gaišākus, spilgtākus, nekā mēs esam raduši redzēt. Tas fotografēšanai kalnos nemaz nav piemērots, jo izveido pārāk melnas debesis. Visai efektīvs, kad jāuzņem ainava ar ļoti gaišām, blāvām debesīm. Ja ar šo filtru fotografē pie jūras, tad saulainas debesis un ūdeni tas dara pārāk tumšus, bet krasta zaļumus stipri gaišus, absorbē ievērojamu daļu zilo staru, labi izceļ stipri attālinātus plānus.

Dzelteni zaļais filtrs
Zilo krāsu tas veido tumšu, nedaudz tumšāku arī sarkano, bet dzelteno un zaļo – gaišāku. Šo filtru lieto biežāk un plašāk nekā vidēji dzeltenos un tumši dzeltenos filtrus. Visai interesantu efektu var iegūt, uzņemot pavasarīgu ainavu ar plaukstošiem kokiem. Bez filtra koki izskatīsies tonāli gandrīz vienādi, turpretī nofotografēti caur filtru, tie katrs būs tonāli atšķirīgi. Fotografējot mežu, kokus, visgaišāko nokrāsu var sasniegt, lietojot gaiši zaļu filtru.

Oranžais filtrs.
Galvenokārt lieto ar garfokusa objektīviem, lai attēlā samazinātu atmosfēras dūmaku tālumā. Piemēram, fotografējot ainavu ar ‘’Tair – 3’’, ‘’MTO – 500’’ un citiem līdzīgiem objektīviem, nav nemaz domājams iegūt kvalitatīvu, detaļās izstrādātu negatīvu bez tumši dzeltenā vai oranžā filtra. Taču kā koriģējošs filtrs tas praktiski nav izmantojams, jo stipri aiztur zilos un zaļos starus. Tas ir efektīvs kontrastējošs filtrs, debesis attēlā iezīmē smagi melnas, mākoņus apjomīgus, sīki detalizētus, it sevišķi slāņu un spalvu mākoņus. Ainavā, ja nefotografē pārāk tālus plānus, tas pilnīgi izgaisina tonālo perspektīvu. Ja šādi pārspīlējumi fotografējot nav vēlami, filtru lietot nevajag. Oranžo filtru iesaka arī portretu uzņemšanai. Tā kā sarkanie toņi iznāk gaišāki, tad mazāk redzami kļūst dažādi sejas ādas defekti, seja izskatās gaiša. Bez tam oranžo filtru izmanto reproducēšanā, kad pārfotografējami krāsaini oriģināli un nepieciešams radīt kontrastu starp dzelteniem, zaļiem un ziliem toņiem.

Gaiši sarkanais filtrs.
Lietojot šo filtru, ekspozīciju palielina 5 reizes. Ieteicams izmantot, tikai fotografējot uz filmas ISO 200. Tas ir kontrastējošs filtrs, kas rada oranžajam filtram līdzīgu, tikai spēcīgāku efektu. Piemēram, ainavā no tāles dūmakas var uz attēla parādīt detaļas, kas dabā pat ar aci nav saskatāmas. Var izmantot, līdzīgi tumši dzeltenajam un oranžajam filtram, portretu fotogrāfijā, ja jānotušē sejas ādas vai deguna sārtums un vasaras raibumi. Taču, lai lūpas attēlā neizskatītos baltas, tās jāieziež ar LipCare. Šis filtrs praktiski laiž cauri tikai visus sarkanos un daļēji oranžos starus, tāpēc ainavu uzņēmumi dienā atgādina mēnesnīcas gaismas skatus. Spilgti baltus mākoņus atveido kā negaisa mākoņus un reizēm rada tuvojošās vētras efektu. Sevišķi efektīgi iznāk jūras skati. Koku lapotnes zaļums ir pilnīgi melns, sarkanās krāsas vietā gandrīz balts tonis. Vakara saules apspīdētas pilsētas ielas nami staro balti, un, ja vēl ir bezmākoņu debesis, - nakts uzņēmuma iespaids ir gandrīz pilnīgs. Gaiši sarkanais filtrs izmantojams arī reprodukcijas darbos, kur jāatdala krāsaini toņu laukumi.

Gaiši zilais filtrs.
Melnbaltajā fotogrāfijā tas ir visretāk lietotais krāsu filtrs. Ekspozīcija jāpalielina 2 reizes. Sarkanos toņus padara nedaudz tumšākus, bet zilos gaišākus. Ja šo filtru lieto ainavu fotografēšanā, tad tas pretēji dzeltenajiem un sarkanajiem filtriem izceļ tāles perspektīvu un attēlā var parādīt dūmaku, kur tās praktiski nemaz nav. Fotografējot saulainā bezmākoņu dienā, šis filtrs samazina attēla kontrastus. Visus dzeltenos, zaļos, oranžos un sarkanos toņus tas attēlo vienlīdz intensīvi. Rudenī un ziemā to lietot nevar. Dažreiz gaiši zilo filtru izmanto arī portretu fotogrāfijā, jo tas novērš lūpu un sejas bālumu. Šo filtru var ļoti sekmīgi lietot kā krāsu toņu koriģējošu filtru, fotografējot uz melnbaltās filmas mākslīgā apgaismojumā.

Zilais filtrs.
Rada tādu pašu efektu kā gaiši zilais, tikai šis ir vairāk izteikts. Praktiski krāsu tonālā reprodukcija iznāk tāda, kā uzņemot uz nesensibilizētām filmām, bet ar ievērojami samazinātu kontrastainumu.


Gaismas filtra tips Koeficients
Gaiši dzeltenais filtrs 1.2 – 1.5
Dzeltenais filtrs* 1.3 – 1.8
Tumši dzeltenais filtrs 2
Dzelteni zaļais filtrs* 2 – 3
Oranžais filtrs 2 – 3
Gaiši sarkanais filtrs 5
Gaiši zilais filtrs 2
Zilais filtrs 3

Gaismas filtru koeficientu tabula

Tabula sastādīta vadoties pēc vidējās filmas jutības ISO 200. Tabulā minēto skaitļu pieļaujamās nobīdes pie mazāk jutīgas filmas un pie vairāk jutīgas filmas, izņemot *, kas norāda, ka koeficients darbojas apgrieztā secībā, piem. ISO 100 divas reizes, ISO 400 - trīs reizes.

avoti:
D. Buņimovičs 'Praktiskā fotogrāfija'
mazliet nets
mazliet atmiņa


PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM:

Krāsainie filtri b/w fotogrāfijā
Attēls 2
Komentāri:

haralds | 19:46 02.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |

Mazliet Birkmanis.
> reproducējot melnbaltus tonālus vai grafiskus attēlus.
Nuu, ja nodzelteejushi vai sacjuraati, neskaadee. Taadaa gadiijumaa gan atteeli nosaciiti kraasaini.

bro-tip | 17:10 04.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |

var pārķert.

haralds | 17:48 04.01.2007 | Atbildēt uz komentāru |

> A ko tad tā ???? Kaukas jocīgs.

Nuu, katrai melnajai pleevei sava kraasu juutiiba, caurmeeraa juutiigaakas juutiigaakas pret sarkano galu. Tas dokumenteets arii taadeejaadi, ka 250 GOST /veelaak ASA/ krievu filmaam uzdeva 2 juutiibas, otru pie lampu gaismas un taa bija vai 400 vai, ja atminja nevilj.

briedis | 21:45 05.02.2008 | Atbildēt uz komentāru |

Paldies par fotoskolu! :)

haralds | 19:10 16.06.2008 | Atbildēt uz komentāru |

nu ja, tas ne B&W domāts, bet vēl konversijas, kurus arī melnajā fotogrāfijā var lietot.



Pievienot savu komentāru var tikai reģistrēts lietotājs. Lūdzu, reģistrējies!


Mana info:

Saīsnes:

meklēt:

kategorija

Šobrīd online (0):