Sauciens pēc palīdzības

Veltījums visiem naivajiem, tai skaitā arī man, kā arī aitām un cirpējiem

Visu savu apzināto dzīvi, ik pa brīdim, ar aizvainojumā savilktu ģīmi, esmu kratījis dūrīti mākoņu un kukuruzņiku virzienā, klusībā izsaucot retorisko un vecā labā perdeļa Kurta V. izsmieto jautājumu "Kāpēc es" ?? ;) Līdz kādā saulainā dienā, pirms pāris pāris gadiem es iepazinos ar sekojošu (arābu , japāņu, turkmēņu ..da vaever) stāstu. Un ticiet vai nē, šī stāsta morāles tiešums un domas dzidrums lika sirdij pukstēt daudz mierīgāk bet jautājuma adresāts tika nomainīts no Mr./Mrs. X aiz mākoņiem pret būtni manas vannasistabas spogulī.

Bildēšana kā psihiska pataloģija

Palasot Zandymamas pēdējo rakstu, gribot negribot aizdomājos, kur sākās tā robeža, kad cilvēka pārdzīvojums pieder tikai un vienīgi viņam pašam, par spīti taa publiskām izpausmēm.