Lielāka daļa maksājumu pa internetbanku vai ar karti,tāpēc banknošu izmērs ne sevišķi satrauc.Lokās un lien kabatā jau tāpat.Eirocentus joprojām vāji atšķiru.
Vaards:Man, kā Eirika atbalstītājam, tas sagādājis sekojošas problēmas: 1. Besī ārā, ka lielāki papīrīši par manu maku. 2. Besī ārā, ka tam izmēri atšķiras no nomināla. 3. Besī ārā, ka kapeikas tādas lielas un dažādas - neesmu iegaumējis kura ir kura, attiecīgi slinkums tās pētīt, attiecīgi makā vienmēr baigais kvantums iekrājas.
Vo!
jā ar nācās nomainīt savu iecienīto ilggadējo maku, jo tie papīri vienkārši līda laukā
Vaards:Man, kā Eirika atbalstītājam, tas sagādājis sekojošas problēmas: 1. Besī ārā, ka lielāki papīrīši par manu maku. 2. Besī ārā, ka tam izmēri atšķiras no nomināla. 3. Besī ārā, ka kapeikas tādas lielas un dažādas - neesmu iegaumējis kura ir kura, attiecīgi slinkums tās pētīt, attiecīgi makā vienmēr baigais kvantums iekrājas.
Vo!
Europā peņemts zdāču kapeikās samest ielu muzikantiem un cītādiem bičotājiem Mušu tirgotāji vēl nav apguvuši sīcenes izskaušanas mehānismu Man būs kādi 15g ar auriku Kā reiz pa Europi tussēju ka šo ieviesa , fričiem baig nepatika
Mani arī besīja dažādie papīrīšu izmēri, bet, kad uzzināju, ka tas tāpēc, lai vājredzīgajiem vieglāk atšķirt banknotes - nav pretenziju. Manas neērtības ir sīkums pret tām, kas jāpiedzīvo viņiem arī bez šī uzlabojuma. Citādāk, viss forši. D vārds no amiņas visiem pagaisis, cenas Eiropa viegli saprotamas, gan kā patērētājam, gan kā korpklientam.
Eiro tagad zems, attiecīgi, prieki visiem tiem, kas kaut kādus sīkumus tirgo etsijos un us stokos.
A mello euro sīceni jau 2 gadus metam krājkasē, nu jau vairāk kā 5kg - virtuves svariņi zaškaļivajet.
Viss ir labi! Bet es iesaku runāt latviskāk, un es tā daru, proti - viena EIRA, aizdod man tūkstoš EIRAS, par divām EIRĀM vairāk, paņem vienu EIRU, jāiekļaujas simts EIRĀS u.t.t. Pavisam cits skanējums!
Te nu nepiekritīšu. Lietas saucas tā, kā tās saucas un nav ko Āmuriku izdomāt - piemērs ar Islandi, tad Īslandi un tagad atkal Islandi. Ja ir euro, tad ir euro un miers. Nu kaut vai eiro. Ir tak mums gan Otto, gan Oto; Vigo, Ivo un Lato.
GunarsII:Viss ir labi! Bet es iesaku runāt latviskāk, un es tā daru, proti - viena EIRA, aizdod man tūkstoš EIRAS, par divām EIRĀM vairāk, paņem vienu EIRU, jāiekļaujas simts EIRĀS u.t.t. Pavisam cits skanējums!
Viss būtu labi, bet parcenšoties latviskumā var pazaudēt naudas vienības dzimumu: vērdiņš - vecis; šiliņš - vecis; rublis- vecis; lats - vecis. eiro - vecis (Jo Ivo un Otto arī ir vecis).
GunarsII:Viss ir labi! Bet es iesaku runāt latviskāk, un es tā daru, proti - viena EIRA, aizdod man tūkstoš EIRAS, par divām EIRĀM vairāk, paņem vienu EIRU, jāiekļaujas simts EIRĀS u.t.t. Pavisam cits skanējums!
Viss būtu labi, bet parcenšoties latviskumā var pazaudēt naudas vienības dzimumu: vērdiņš - vecis; šiliņš - vecis; rublis- vecis; lats - vecis. eiro - vecis (Jo Ivo un Otto arī ir vecis).
Ēriks - ir čalis, vai nav?
A monētas uz tausti atpazīt iemācījos jau pirmajās dienās, kabatā pavirpinu un uzreiz zinu kas ir kas
GunarsII:Viss ir labi! Bet es iesaku runāt latviskāk
Es arī iesaku automašīnu peugeot saukt sieviešu dzimtē, kā pienākas - mašīna paliek mašīna
Es arī par to pašu. Visi bāleliņi-valodnieki tik atjokojas, ka šis esot neveiksmīga klišeja, bet adbildes pēc būtības ta nau! Leišiem, ja kas, kino ir kinas - vienkāršš lokāms vīriešu dzimtes lietvārds.
VValdis:Vél līdz šim salīdzinu cenas eiro un lati. Jātiek no tā vaļā.
Netiksi vaļā, kamēr nebūs izmestas par latiem pirktās preces un aizmirstas cenas.
1. Par papīrnaudas nevienādajiem izmēriem – atruna par vājredzīgo interesēm nepārliecina, ticamāk, ka visādiem frančiem nederēja vienādi ipapīrīši, jo tad būtu kā pie tumsoņiem amerikāņiem. Pie tam uz monētām vājredzīgo intereses nav attiecinātas. 2. Papīru grafiskais dizains – zīmējumu ideja patika jau kopš radīšanas, krāsas nepatīk. Mūsu papīra lati bija izcili, līdz tam eiropistiem vēl augt un augt. 3. Par monētām – tieši to pirms ZSV pārrunāju ar vairākiem pārdevējiem vietējā tirgū, kam visi norēķini skaidrā – pilnīga vienprātība, ka visērtākās bija padomjlaiku kapeikas, sevišķi mellās (nejaukt ar mīlestību pret to laiku!) 4. Par pārejas lietderību – atbalstīju un atbalstu. Ne tikai acīmredzamo ērtību dēļ. Ne velti pirms eiro ieviešanas visa Krievzemes propaganda tik sirsnīgi metās lata aizstāvībai – Kremlī labāk, kā daļa latvju bāleliņu saprata, ko nozīmēs eiro „mūsu Pribalķikā”. Sīka detaļa - šogad sagadījās, ka pirmajā pusgadā turpinājās sīkas darīšanas ar leišiem, vasarā pats pa Lietuvu pabraukāju – laime pilnīga, salīdzinot ar laiku, kad šiem liti bija. 5. Par nosaukumu – ja iztiekam ar „radio” , izturēsim arī „euro”, kaut nepatīk ne viens, ne otrs, ne citi vārdi, kas beidzas ar „o”.
Padomju laiku monētas no trīs piedzīvotajām monētu ērām bija vismazākās... Visvieglākās un aizņēma vismazāk vietas. Nākamās pēc izmēra bija Latu monētas un Lielākās ir Eiro monētas... Reāli lielas "gromilas"...
Par eIro un eUro utt - Tas, ja nav pamanīts, ir atvasināts no vārda "EIROpa" pirmajiem 4 burtiem, Vācijā un Anglijā Eiropa rakstās EUROpa - tāpēc viņiem ir pareizi Euro, Mums - EIROpa, tāpēc tikai loģiski - Eiro. Valodnieku protesti, ka neesot naudas vienības "nekartrajā dzimtā vai ar beigās burtu "o", izčākst noskaidrojot kā tad tas ir ar ar Peso un Eskudo...
Par cenu izmaiņām - ir valstis, kur dēļ maiņas kursa uz leju - faktiskās cenas pieauga. Tā tas bija vairāk vai mazāk izteikts visās valstīs, kur nacionālā valūta bija mazāk vērtīga...
Fandango:Es pārrēķinu, lai nosistu skopumu. Citādi grūti kaut ko nopirkt. pa simtnieku. Pārrēķinot sanāk nieka 70
Pie lielākām summām arī reizēm pielietoju šo te metodi...
versatile:Vislabāk skopumu nosit, summu euro pārrēķinot uz latiem un tad to summu vēlreiz no euro uz latiem. Par pusvelti liekas
Zini - tomēr samaksāt 50 ir vienkāršāk nekā 70, kaut vērtībā aptuveni tas ir viens un tas pats...
Un dēļ tā, ka mums cenas skaitļu izteiksmē palika lielākas - cilvēki pārrēķināja daudz skrupulozāk - vai pareizi preces cena aprēķināta un vai tik netiekpieprasīa pārāk liela cena!
Bet, kur cenas skaitļos dēļ valūas maiņas strauji nokrita, valūtas maiņas rezultātā "nejauši" radies uzrēķins bija visai bieži novērojama parādība...
Schneider:Cilvēkiem, kuru nodarbošanās ir fotO, apspriest šīs naudas vienības galotni ir vienkārši smieklīgi.
Piekrītu. Vēl jo vairāk - aizrādīt par it kā gramatiskajām vai stila kļūdām ir muļķīgi pēc noklusējuma, jo nav absolūtās gramatiskās vai lingvistiskās patiesības : pārsvarā šīs it kā normas ir izgudrojuši un uzspieduši pārējai sabiedrībai viens vai daži indivīdi, kuri sevi dēvē par valodniekiem. Uz šīs zemeslodes nav ideālo valodu un gramatikas pamatnormas ir domātas tikai priekš tā, lai vienā valodā runājošie labāk saprastu viens otru, bet nevis lai šo normu nezinātājus internetportālos sauktu par nejēgām vai liktu viņiem sliktas atzīmes skolās. Ja nu kāds vēl nezin, tad gramatika ir viens liels ierocis korumpētās ierēdniecības rokās ar kura palīdzību atmet nevajadzīgu konkurentu iesniegumus par dalību dažāda veida un ranga konkursos.
smartins:A foto kartiņu 10x15 cm uzcept pirms gadiem 20 maxāja 16 saņus (nepilni 23 centi), tagad taisa par 25-26 centiem, nekas dramatiski nav mainījies
smartins:A foto kartiņu 10x15 cm uzcept pirms gadiem 20 maxāja 16 saņus (nepilni 23 centi), tagad taisa par 25-26 centiem, nekas dramatiski nav mainījies
Tu joko , tajā laikā 10x15 maksāja 7-9 saņus
Nu labi, mok 12-15, ap digitālās ēras sākumu. No filmiņas maksāja 16 saņus, no jepegas 25. Tagad 25 centi, tā ka, ir pat nokritušas cenas
Schneider:Bet kā par "godīgu eiro ieviesēju" var saukties visi tie kazu tēviņi, kuru piparbodēs cenas beidzās ar 9,99, ja zināms, ka 9,99x1,42=14,1858?
9,99 EUR, lai iegūtu latos, ir jādala, nevis jāreizina un 9.99 EUR ir 7.04 Ls...
Toties grieķijā pēc EUR ieviešanas kapija palika vairākas reizes (ne dažus procentus) dārgāka! Vot tur cenas burtiski uzlidoja griestos!
Tak es latus pārveidoju eiro! Bet vienalga besī tās stulbās cenas ar 9,999. Sevišķi cenukluba reklāma, kad skaita tās kvekšķa krišnaītu mantras "deviņideviņideviņdesmitdeviņi..."
Schneider:Tak es latus pārveidoju eiro! Bet vienalga besī tās stulbās cenas ar 9,999. Sevišķi cenukluba reklāma, kad skaita tās kvekšķa krišnaītu mantras "deviņideviņideviņdesmitdeviņi..."
Ar tām cenām stāvoklis ir ļļļoooti divdomīgs. Tirgotājus, it īpaši viņu grāmatvežus, šitādas cenas besī vēl vairāk nekā Tevi. Un viss paradokss ir tas, kas tāds cenu pieraksts ir pircēju, tātad arī Tevis diktēts, jo tā pircēji pērk labāk.
P.S. Un vispār, te ir īstā vieta vienam lielam piketam! Un Haralds varētu burvīgas bildes sataisīt!
versatile:"Euro banknotes have different sizes to make them easy to recognise, particularly for the blind and visually impaired. " https://www.banque-france.fr/fileadmin/user_upload/banque_de_france/La_Banque_de_France/NI138-en.pdf
Nu es jau par to pašu – neies taču gallu gailis atzīties savos kompleksos. Pats ar katru gadu tuvojos pieminētai mērķauditorijai un varu iztēloties, cik ērti pusaklam sataustīt piecīti makā starp 2 lielākām naudas zīmēm tā, lai tas nenokristu zemē. Un kāpēc tad monētu dizainā neko analogu neredzam? Nu kaut vai britu kantainās monētas, i tā naudiņa vieglāk atšķiram, kā centi.
"Toties grieķijā pēc EUR ieviešanas kapija palika vairākas reizes (ne dažus procentus) dārgāka! Vot tur cenas burtiski uzlidoja griestos!" - Grieķijas zaglīgajiem turkoslāviem eiro vispār nepienācās.
Interesanti ar monētu izmēriem - mana darba specifika uztrenējusi aci tā, ka atšķirības liekas ļoti lielas un nekādi nav sajaucamas.
īpatnēji, ka orkam jau arī savu laiku dzīta iekšā gan akadēmiskā zīmēšana gan rasēšanas līniju platumi - nemaz nezināju, ka no tā var tā attiet... varbūt neesmu aci zaudējis jo arī ikdienā nemitīgi jāķer taisns leņķis, proporcijas, materiālu biezumi utt.
Protams latu papīrnaudai bija dizains patīkami atbilstošs letiņa temperamentam un vizuālajai uztverei - eirīši ir formālāki - jaunais 20nieks pat diezgan pretīgs no krāsu viedokļa.
No lietošanas ērti - lido kur gribi un neiespringsti - naudu nācies mainīt tikai Rumānijā un Zviedrijā.
Neesmu nekāds baigais ceļotājs, bet pāris reizes ir nācies ar jocīgu naudu saskarties - ir bijušas kkādas ultra vieglas, sīkas alumīnija monētas bez svara poļiem (sen jau netiek lietotas), bet vistrakāk bija Francijā kur 5 franku monēta bij gandrīz ulmaņlaiku 5latnieka svarā un daudz lielāka par 10 un 20 franku monētām - arī 2 franki bija lielāki par 10 15 lati metāla franču naudā svēra pie 3kg.
Vispār meloju - pa šiem diviem gadiem esmu mainījis naudu arī Polijā, Horvātijā un Čehijā. Bet nu vienalga stipri vairāk ir bijuši gadījumi, ka neko nevajag mainīt.
Polijā lielajos veikalos maksāju ar karti, bet ceļmalas krogos un viesu mājās ņem pretī arī eiro. Lielākā problēma - tualetes, kur automātiskajās ieejās var iemest zlota monētu.
Schneider:Polijā lielajos veikalos maksāju ar karti, bet ceļmalas krogos un viesu mājās ņem pretī arī eiro. Lielākā problēma - tualetes, kur automātiskajās ieejās var iemest zlota monētu.
Jā Polija ceļmalās ir fleksibla, bet nācās pabaudīt nakts dzīvi Krakovā (no sirds katram iesaku Krakovu gan naktī, gan dienā - dienvidpolija no pārējās atšķiras kā Kuldīga no Līvāniem) un tur ļaudis ir gana lepni, lai valūtu ignorētu.
Atcerājos, ka arī Ungārijā mainīju piķi - tātad 6 valstīs mans eiro negāja cauri.
Interesanti, dēļ kāda funktiera 10 eirocentu monēta uztaisīta mazāka par 5 eirocentiem? Pirmais, kas nāk prātā- nepieciešamība pēc tāda izmēra kaučādos populāros automātos.
Friidis:Interesanti, dēļ kāda funktiera 10 eirocentu monēta uztaisīta mazāka par 5 eirocentiem? Pirmais, kas nāk prātā- nepieciešamība pēc tāda izmēra kaučādos populāros automātos.
Tur taču mainas krāsa un materiāls - tāda prakse ir lērumā vietu - krievu pieckapeika bija 2x lielāka par 10 kapeikām - 50 letiņu santīmi arī mazāki par 10 utt. Tās ir simtiem gadu vecas tradīcijas
reku mani mīļie franči:
cilvēki paaudzēm tā dzīvojuši un pēkšņi Frīdis izgudros jaunu collštoku?
