...bet es vēl gribu uz Maroku,Japānu,Kambodžu,Tibetu utt.Kāpēc jābrauc vēlreiz uz Islandi?Pirms aizbraukt uz turieni,es izpētiju ko gribu redzēt un kur pabūt.Izsecināju,ka neiespringstot ar autiņu man vajag 16 dienas.Un braucu.Bez stresa.Baudot.Tāpēc es apzinos,ka uz Maroku es braukšu tikai vienreiz.Tāpēc izveidoju maršrutu(ar man vēlamām vietām)un braucu.
Gribēt uz Maroku, Japānu, Kambodžu utt ir forši. Es arī gribu un daru. Taču es šaubos, vai Tu varēji redzēt Islandē visu, ko gribi (ja tiešām tā bija, tad man ir Tevis žēl), jo oktobra beigās lielākā daļa Islandes nemaz nav pieejama apskatei Var jau būt, ka iekšzeme, tajā skaitā darbojošies vulkāni, vēl kūpoši lavas lauki u.c. ir garlaicīgi, neinteresanti un nav jēgas to nemaz skatīties, jo kas tāds ir pieejams un redzams ikdienā
P.S. Es nesaku, ka tas, ko Tu dari, ir slikti. Kā jau teici- "Tev ir Tavs viedoklis, man mans - ar to šī pasaule ir bagāta"
tā kā Turcija nav man vēlamo vietu sarakstā,tad arī neplānoju pagaidām doties tās virzienā,arī uz Maroku 3reiz nebraukšu,bet biļetes nopirktas ,un plānoju maršrutus un apskates vietas,sākumā doma apmesties Taghazout vai Tamragh
Part to nu gan nevajadzētu būt tik drošam. Latviju divās nedēļās nevar apskatīt, man prekš Igauņu salām 2 nedēļas škietās optimāls laiks vienā gadalaikā, bet Tu par Maroku šitā izrunājies..
Part to nu gan nevajadzētu būt tik drošam. Latviju divās nedēļās nevar apskatīt, man prekš Igauņu salām 2 nedēļas škietās optimāls laiks vienā gadalaikā, bet Tu par Maroku šitā izrunājies..
Kur rakstīts,ka jāredz ir katrs stūrītis?Pēc tavas loģikas,Francija ir liela un tur būtu vajadzīgs vismaz pus gads(26 nedēļas) lai daudz maz apskatītu.Ja gada laikā var atļauties 2 nedēļas ceļot,tad vismaz 13 gadi ir jāvelta Francijas apskatei.Pašam neliekas biki jocīgi
Kur rakstīts,ka jāredz ir katrs stūrītis?Pēc tavas loģikas,Francija ir liela un tur būtu vajadzīgs vismaz pus gads(26 nedēļas) lai daudz maz apskatītu.Ja gada laikā var atļauties 2 nedēļas ceļot,tad vismaz 13 gadi ir jāvelta Francijas apskatei.Pašam neliekas biki jocīgi
p.s. Pasaule ir liela,naudas maz,laika nav
Nevienu brīdi neliekas jocīgi, jo Normandija, Akvitānija, Gaskoņa, Pikardija, Langobardija... Tās ir vietas, kuras tik tiešam ir apskates un bildēšanas vērtas. Taču šī diskusija ir tāda pati, kā starp amerikāņiem, kuri uzskata, ka laba bilde ir liela bilde, un japāņiem, kuri uzskata, ka brīnišķigais atklājas tikai smalkumā un miniatūrā. Vienam lai saredzētu dažādību vajag apskriet puspasauli, cits dažādību saskatīs savā rožu dārziņā, un tas ir tikai saskatīšanas jautājums. Vienam vajaga ne objektus ne mazākus par Eifeļa torni, cits brīnišķīgo saskatīš smilšu graudiņā vai leduspuķē. Viens bildē klusās dabas, makropasauli, cits savukārt zīloņus zooloģiskajā dārzā, vai saulrietus Palangā. Palangā tie ir būtiski atšķirīgāki no Pāvilostas saulrietiem. Tas viss ir saredzēšanas un izjūtu jautājums.
p.s. Ja laika ir maz un pasaule ir liela, tad aiz ko tērēt laiku pārvietojoties? Tērē laiku bildējot dienlilijas savā daiļdārzā.
placebo:vēl viena diskusija, šoreiz par ceļošanu, kuras dalībnieki mēģina iestāstīt viens otram, ka paša ceļošanas kultūra un paradumi ir tie pareizākie
Nebēdā, tas ir normāli. ..un pat labi. Citādi var būt kā Eiropā, kurā pamēģini izteikt apgalvojumu, ka Holokausts nav bijis, vai Krievijā, kurā pamēģini pateikt, ka pederastijas ierobežošana ir diktatūras pamatpazīme. ..uzreiz cietumā iekšā. ..mēs savukārt mīļi, un pat argumetēti apmainamies ar viedokļiem, nenodarot otrai pusei ne materiālu, ne arī morālu skādi.
placebo:vēl viena diskusija, šoreiz par ceļošanu, kuras dalībnieki mēģina iestāstīt viens otram, ka paša ceļošanas kultūra un paradumi ir tie pareizākie
nezinu gan, šī diskusija ir viena no retajām kur tiešām ir jolana teiktais:
Jolan:Mēs daraudzīgi čalojam
reti, kad tik mierīgi tautas dalās pieredzē nebraucot augumā, ka otrs dara nepareizi!
placebo:vēl viena diskusija, šoreiz par ceļošanu, kuras dalībnieki mēģina iestāstīt viens otram, ka paša ceļošanas kultūra un paradumi ir tie pareizākie
daudziem ceļošana saucas tā, 5* viesnīca un baseins,no teritorijas ārā neiet un kas darās 10km attālajā ciematā viņiem nav interese
placebo:vēl viena diskusija, šoreiz par ceļošanu, kuras dalībnieki mēģina iestāstīt viens otram, ka paša ceļošanas kultūra un paradumi ir tie pareizākie
daudziem ceļošana saucas tā, 5* viesnīca un baseins,no teritorijas ārā neiet un kas darās 10km attālajā ciematā viņiem nav interese
nē - tā nesaucas ceļošana, bet gan atpūta no ikdienas .... uj kāpēc gan nē!?!??!?!?!?!??! (pati gan tā ne reizi neemsu darījusi)
negribu citēt, bet izskanēja frāzes, ka ceļošana ar auto (savu vai īrētu) nerullē, tā nav riktīga ceļošana. vajag stopot, braukt ar sabiedrisko un kā vēl ne, ar visu mantu mugursomā, jo tikai tā var iepazīt tautu, kultūru utt. uc. kāpēc tik kategoriski? kādam arī braukšana pie stūres citā valstī, piemēram, pa lauku, kalnu ceļiem ir piedzīvojums
Nē, nu Jolanam jau pietiek ar vienreiz redzētu un kāda jēga otrreiz braukt Gibraltārs, piemēram, ir prasta klints (vismaz publiski pieejamā daļa), bet es tur gribu vēlreiz - jo jau pirmajā reizē aizgāju pa galīgi ne tūristu maršrutu. Spānijā piedzīvojumi ar sabiedrisko transportu, gulēšana uz ielas Liverpūlē... Patīk visādi. Šogad mazais plāns par Gruziju, arī bez viesnīcām, ja sanāks. Naktsmājas kruti meklēt caur airbnb, tā vismaz drusku var vietējos iepazīt. Zāli pīpējoši, angliski nerunājoši un kā trusīši kniebjošies itāļi ir spēks
Marokā gan biju kā reiz ar tūristu grupu, ieveda kā filmās - bez neviena zīmoga pasē, bez jelkādas robežkontroles. Tāpat arī izveda - mahinācijas tur nevājas. Biju daudz par maz, bet gribu vēl - tikai gan kopā ar vietējiem vai vismaz labi franciski runājošiem.
placebo:negribu citēt, bet izskanēja frāzes, ka ceļošana ar auto (savu vai īrētu) nerullē, tā nav riktīga ceļošana. vajag stopot, braukt ar sabiedrisko un kā vēl ne, ar visu mantu mugursomā, jo tikai tā var iepazīt tautu, kultūru utt. uc. kāpēc tik kategoriski? kādam arī braukšana pie stūres citā valstī, piemēram, pa lauku, kalnu ceļiem ir piedzīvojums
Labs piedzīvojums arābu valstī, būtu sievietei ar autiņu uzbraukt virsū kamielim. kas tur nereti staigā savā vaļā. Tas būtu tāds piedzīvojumu piedzīvojums, ka nebūtu vairs iespējas Latvijā nevienam par to pastāstīt.
versatile:Marokā gan biju kā reiz ar tūristu grupu, ieveda kā filmās - bez neviena zīmoga pasē, bez jelkādas robežkontroles. Tāpat arī izveda - mahinācijas tur nevājas. Biju daudz par maz, bet gribu vēl - tikai gan kopā ar vietējiem vai vismaz labi franciski runājošiem.
Kad pirmo reizi braucu uz Maroku manai vēl ne sievai bija jaunā pase, man vecā. Nākošo sievu ievadīja datorā, mani ne, jo nevarēja elektroniski nolasīt. Braucām no Spānijas iekšā Marokā ar prāmi. Kad Nadorā gājām ārā, mani bez kukuļa negribēja laist, jo neesot es šajā valstī ieradies, jeb tā teikt esmu valstī ieradies nelegāli.. Divi ar pusi stundas stāvējām pie Marokas izejas, bet kukuli nedevām. ..labi ka sazvanījām Marokas goda konsulu Latvijā, žandarmi nosprieda, ka kukuli nedabūs, bet nepatikšanas gan varbūt, un izlaida ārā. p.s. Tā kā ar Eirosavienību Marokai bezvīzu režīms, tad nekādi zīmogi pasē nav vajadzīgi...
Atceros kad biju Tunisijā cilvēkiem nepatika ka viņus bildē,slēpa sejas vai gāja pakaļ un diedelēja nauda par to ka viņš atļāvis sevi nofočētPieļauju ka Marokā varētu būt līdzīgi,tāpēc jāpiedomā ko un kā fočēt
placebo: ... Madeiru mēs apbraukājām ar Smart kabrioletu
Kaut kas šitāds? Lieliska ideja!!! Noīrēts, ne jau savējais?
protams, īrēts . aizlidojām uz Frankfurti, TUI kantorī iegādājamies last minute ceļojumu un tad uz vietas izvēlējamies auto Dzīvojām gan vienā vietā ej.uz...
Citagaisma: Labs piedzīvojums arābu valstī, būtu sievietei ar autiņu uzbraukt virsū kamielim. kas tur nereti staigā savā vaļā. Tas būtu tāds piedzīvojumu piedzīvojums, ka nebūtu vairs iespējas Latvijā nevienam par to pastāstīt.
ko tu pārspīlē? kādēļ SIEVIETEI jābrauc kamielim virsū ?
Citagaisma, maldies, bezvīzu režīms nenozīmē, ka zīmogu nespiež. Man 99. uz Zviedriju braucot spieda, lai gan vīzu, dabiski, nevajadzēja. Turklāt, nesen lasīju viena letiņa ceļojuma aprakstu, bij pasi zīmogojis. Braucām ar prāmi no Spānijas, Tarifas.
Citagaisma: Labs piedzīvojums arābu valstī, būtu sievietei ar autiņu uzbraukt virsū kamielim. kas tur nereti staigā savā vaļā. Tas būtu tāds piedzīvojumu piedzīvojums, ka nebūtu vairs iespējas Latvijā nevienam par to pastāstīt.
ko tu pārspīlē? kādēļ SIEVIETEI jābrauc kamielim virsū ?
Taapeec ka tikai sieviete var uzbraukt virsuu kamielim
Nē, nu Jolanam jau pietiek ar vienreiz redzētu un kāda jēga otrreiz braukt Gibraltārs, piemēram, ir prasta klints (vismaz publiski pieejamā daļa), bet es tur gribu vēlreiz - jo jau pirmajā reizē aizgāju pa galīgi ne tūristu maršrutu. Spānijā piedzīvojumi ar sabiedrisko transportu, gulēšana uz ielas Liverpūlē... Patīk visādi. Šogad mazais plāns par Gruziju, arī bez viesnīcām, ja sanāks. Naktsmājas kruti meklēt caur airbnb, tā vismaz drusku var vietējos iepazīt. Zāli pīpējoši, angliski nerunājoši un kā trusīši kniebjošies itāļi ir spēks
Bet tev jau zināt labāk.
...ja vairs neko citu negribās,kā vēlreiz Gibraltāra klinti apmeklēt,tad tā arī ir jādara
p.s. ja jau brauc uz Gruziju,tad tas nozīmē,ka Spānijā visu esi redzējis
placebo:negribu citēt, bet izskanēja frāzes, ka ceļošana ar auto (savu vai īrētu) nerullē, tā nav riktīga ceļošana. vajag stopot, braukt ar sabiedrisko un kā vēl ne, ar visu mantu mugursomā, jo tikai tā var iepazīt tautu, kultūru utt. uc. kāpēc tik kategoriski? kādam arī braukšana pie stūres citā valstī, piemēram, pa lauku, kalnu ceļiem ir piedzīvojums
Ko var ņemties? Ir valstis, kur mašīnas īre attaisnojas - teiksim, Itālija, taču ir valstis, kur mašīnu ņemot zaudē pusi vai pat vēl varāk no tās valsts šarma - piem., Gruzija Es arī neesmu redzējis visu Islandi un zinu, ka tur noteikti braukšu otrreiz. Tāpat zinu, ka neesmu redzējis visu Spāniju, taču speciāli otrreiz tur nebraukšu. Taču, ja būs pa ceļam vai gadīsies neplānots pāris dienu atvaļinājums, tad noteikti apskatīšos vēl..
Bucis:Atceros kad biju Tunisijā cilvēkiem nepatika ka viņus bildē,slēpa sejas vai gāja pakaļ un diedelēja nauda par to ka viņš atļāvis sevi nofočētPieļauju ka Marokā varētu būt līdzīgi,tāpēc jāpiedomā ko un kā fočēt
Sīkas naudas vienības šajā ziņā palīdz. taču tas vairāk arābu pusē, kur tūristi šamos izlutinājuši. Savukārt, ja regulāri ej uz vienu ēstuvi un pārmij kādus vārdus ar šamiem, brauc ar taksi, jeb izmanto citu pakalpojumu, tad pakalpojumu sniedzēji bildējas labi. Galvenais nevajag to slepus darīt, tad gan šamiem šķiet, ka dvēseli zodz.
Citagaisma: Labs piedzīvojums arābu valstī, būtu sievietei ar autiņu uzbraukt virsū kamielim. kas tur nereti staigā savā vaļā. Tas būtu tāds piedzīvojumu piedzīvojums, ka nebūtu vairs iespējas Latvijā nevienam par to pastāstīt.
ko tu pārspīlē? kādēļ SIEVIETEI jābrauc kamielim virsū ?
Tādēļ, ka laicīgi nepamana. ..ir bijuši gadījumi. Vīrietim vieglāk, jo viņš ir cilvēks tur, bet ar sievietēm runā tikai tad, ja savādāk nevar, jeb tās veic kādu pakalpojumu, piem., tulko. Rezultātā sieviete nevarēs neko sakarīgu pastāstīt, kāpēc kamielis baurodams aizskrien, bet mašīnai bukte. Bt kamielis tuksnesī ir vairāk, par svēto indijas govi..
versatile:Citagaisma, maldies, bezvīzu režīms nenozīmē, ka zīmogu nespiež. Man 99. uz Zviedriju braucot spieda, lai gan vīzu, dabiski, nevajadzēja. Turklāt, nesen lasīju viena letiņa ceļojuma aprakstu, bij pasi zīmogojis. Braucām ar prāmi no Spānijas, Tarifas.
Dalos savā pieredzē. Ja atmiņa neviļ, tad Latvijai bija arī kāds neatkarības periods no visādām savienībām un 99.gadā Latvija vairs nebija PSRS republika, bet vēl nebija arī ES valsts. Savukārt es rakstīju, ka Marokai ar ES ir tādas attiecības. p.s. Tu tikai rakstītājs, jeb reizēm arī lasi ko citi raksta?
Uz prāmja nekādu pārpratumu nebija. Pastāvēju rindā pie muitas darbinieka, kurš pasēs iesita zīmogu, tad varējām sēsties krēslos un gaidīt krastu.
- domāju, nesenāka pieredze, nekā man vai Tev. Bezvīzu režīms nenozīmē, ka pasē neko nespiež - ar Gruziju mums arī bezvīzu, bet tāpat pasē spiež.
Kāds nepatīkams tipiņš.. ..ne jau velti balsoji pret Latvijas neatkarību, pret vienīgo suverenitātes palieku - Latu. Vienam sita zīmogu, citam nesita. Pieredzes ir dažādas bijušas. Tikai Tu te raksti par cita cilvēka pieredzi, es savukārt par SAVĒJO. Tava personīgā saistās pat nevis ar Maroku 99.gadā, bet Zviedriju. Īsāk rakstot, ja nav ko teikt, par tēmu tad pazūdi uz Eižopiju, un nepiesārņo šo tēmu.
Главная мысль, которую человек пытается донести до других, заключается в том, что он имеет доступ к гораздо более престижному потреблению, чем про него могли подумать. Одновременно с этим он старается объяснить окружающим, что их тип потребления гораздо менее престижен, чем они имели наивность думать. Этому подчинены все социальные маневры. Больше того, только эти вопросы вызывают у людей стойкие эмоции. — Вообще-то мне в жизни попадались и другие люди, — сказал я с легкой иронией. Иегова кротко посмотрел на меня. — Рама, — сказал он, — вот прямо сейчас ты пытаешься донести до меня мысль о том, что ты имеешь доступ к более престижному потреблению, чем я, а мой тип потребления, как сейчас говорят, сосет и причмокивает. Только речь идет о потреблении в сфере общения. Именно об этом движении человеческой души я и говорю. Ничего другого в людях ты не встретишь, как не ищи. Меняться будет только конкретный тип потребления, о котором пойдет речь. Это может быть потребление вещей, впечатлений, культурных объектов, книг, концепций, состояний ума и так далее. — Отвратительно, — сказал я искренне.
Nu Deils Karnegi jau arī rakstīja, ka jebkura cilvēka uzvedību sabiedrībā nosaka vēlme BŪT NOZĪMĪGAM ! Kāpēc lai Fotoblogs būtu izņēmums? Un tas nav slikti vai neparasti, tas tā vienkārši IR! Slikti, ja pasažieris domā, ka "būt nozīmīgam" ir tas pats, kas būt augstprātīgam, lecīgam, līdz ar to nepieklājīgam un rupjam.
Lasīt laikam māki, bet atmiņa gan pieklibo. Skaidrošu vēlreiz, lai pielec pat cirvjapietam, kas gan, protams, absolūti negarantē, ka tev pieleks.
Tātad, izteici apgalvojumu, ka pasē neko nespiež, jo ir bezvīzu režīms + kaut kāds speciālais režīms Marokai ar ES. Es teicu, ka nebūs tā līdz galam patiesība, jo, no visa prāmja, ar ko cēlos uz Maroku 2012. gada vasarā, zīmogus pasēs nespieda tikai tūristu grupai, ar ko kopā braucu - visiem pārējiem - spāņiem, britiem un kas nu tur vēl bija - bija jāpastāv rindiņā uz štempelēšanos, par tumsnējākiem pasažieriem (neņemos spriest, marokāni, alžīrieši vai citi) nemaz nerunājot. Mēs pat piegājām pie tā galdiņa un pajautājām, vai mums pasēs spiedīs - tik pateica, ka ja esam ar grupu, tad ne. To apstiprina arī jaunietis, kura rakstu par neseno pieredzi iekopēju augstāk - ar grupu nebrauca, štempeli pasē dabūja. Zīmogus joprojām spiež valstīs, ar kurām ir bezvīzu režīms - man nav spiests tikai ES valstu ietvaros un konkrētajā Marokas braucienā, kur nedabūtais zīmogs nebija vienīgā norāde uz to, ka valstī atrodamies drusku nelegāli.